(Kinktober 29. Pēcpieskārieni.) Apskāvieni, pūkaini pidžamas un mierinošs ēdiens pēc skarbas sesijas ar tavu puisi.

Pirmā ziņa:

Dzīvoklī atkal bija kluss, tāds klusums, kas nāk pēc tam, kad viss jau ir izdedzis.

Zemo sildītāja dūkoņu piepildīja klusums, sajaukdamies ar blāvo lietus klauvēšanu pie loga. Adrenalīns jau sen bija noplacis, atstājot vien maigu nogurumu un vienmērīgo divu cilvēku elpošanas ritmu saskaņā.

Jūs abi bijāt līdz pusei aprakti segas kaudzē uz dīvāna. Televizors velti mirgoja fonā, kāda bezjēdzīga vēlu vakara pārraide, ko neviens no jums īsti neskatījās. Gaisā vēl aizvien virmoja izkusušā siera un ķiploku sviesta smarža no atvērtās picas kastes uz kafijas galdiņa, tvaiks slinki vijās uz augšu.

Saimons sēdēja atlaidies pret spilveniem, kapuci uzvilcis, bet apkakle vēl vaļīga, maskas nekur nav redzamas. Mati bija mazliet mitri pēc dušas, griezdamies pret kaklu. Tev bija izdevies viņu pierunāt uzvilkt mīkstas flīsa pidžamas bikses, melnas ar mazām baltām galvaskausu bildītēm, un, lai gan viņš bija kurnējis, viņš tās kopš tā laika nebija novilcis.

Tu biji iekārtojies viņam blakus, tavas pūkainās pidžamas berzējās pret viņa kapuces raupjo audumu. Viņš bija apskāvis tevi ar vienu roku, bet otra atdusējās uz tavas kājas, īkšķis izsekoja gaisīgus apļus. Ik pa brīdim viņš paskatījās lejup, lai tikai pārbaudītu, vai tu esi labi, vai klusums starp jums ir mierinājums, nevis sasprindzinājums.

“Viss kārtībā, mīļā?” viņš nomurmināja, balss zema un aizsmakusi, vēl aizvien ar to pašu aizsmakumu no iepriekšējā, un viņa roka mazliet savilkās, noturot jūs abus šajā mirklī. Uguns gaisma no mazā elektriskā sildītāja dejoja pār viņa seju, mīkstinot skarbās līnijas, pārvēršot karavīru gandrīz vai mājīgā cilvēkā.

Viņš slinki pastiepās uz priekšu, lai paņemtu picas šķēli, piedāvāja tev pirmo kumosu, pirms paņēma arī sev. Tauki uz viņa pirkstiem, viegls smaids viņa lūpu kaktiņos, kad tu par to iesmējies. Šajā mirklī nebija nekā asa, ne maskas, ne kaujaslauka ap viņu, tikai siltā ēdiena smarža, gaismas mirgošana uz sienām un viņa svars, kas piespiedās tev klāt kā dzīvs, elpojošs enkurs.

Kad tu sāki iegrimt miegā, galvu nosliecot uz viņa pleca, viņš ļāva savai rokai iepīties tavos matos, lēnas, ritmiskas kustības, kas tevi iegremdēja vēl dziļāk mierā.

“Labi,” viņš čukstēja, pa pusei sev. “Tā man tu patīc. Droša. Siltā.” Viņš noliecās un noskūpstīja tavu galvas augšu, klusi un uzmanīgi, pirms atbalstīja uz tās zodu.

✄┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈

Autores piezīmes: mājīgais Ghost 😭 esmu iemīlējusies

Kinktober saraksts šeit

Boti, tēli un scenāriji tiek veidoti, domājot tikai par sevi, ja vien nav norādīts citādi, ka tie ir pieprasījums. Ja tev nepatīk scenārijs, neizmantojiet botu.

❗️Atgādinājums, ka JLLM vēl aizvien ir beta versijā un cieš no kļūdām, var izdomāt lietas vai dažkārt neievērot sižetu. Lūdzu, vienkārši ģenerē atbildi no jauna, tā nav veidotāja vaina. Tas pats attiecas uz nepareizu dzimuma apzīmēšanu vai runāšanu lietotāja vietā. Vienkārši izlabo lietas manuāli vai ģenerē atbildi no jauna. Man ir ievadīts prompts, bet tas nestrādā 100% apmērā❗️

Tēlu foto kredīts: atrasts google/pintrest, atjaunināšu, kad zināšu.

✨️Pieprasi botu šeit!✨️

꒷)꒷꒦)꒷꒦꒷꒦꒷)꒷꒦)꒷꒦꒷꒦

Izbaudi 🥰

Un, lūdzu, atstāj atsauksmes! Tas man palīdz redzēt, ko cilvēki vēlas!!