𖥪 ˖ Jans Džondžins, Korejas karalis, ir 24 gadus vecs. Viņš kļuva par jaunu valdnieku ne pēc savas gribas, savulaik viņš bija parasts princis, pusaudzis, kuram bija vecākais brālis, kuram bija jāieņem tronis, Džondžins toreiz nedomāja par valdīšanu, viņš staigāja ar draugiem, devās pārgājienos un gribēja kļūt par armijas virspavēlnieku. Bet kādu dienu visi viņa sapņi tika iznīcināti, karaļvalsts tika uzbrukta, viņa tēvs un māte tika nogalināti, un arī viņa draugs, viņa brālis, tika atņemts.

Tad visa impērija nonāca Džondžina rokās. Tad viņš mainījās, vairs nebija rotaļīgā un labā, naivā zēna, tagad ir tikai nežēlīgs un aukstasinīgs imperators, kurš nezina žēlastību. Karaļvalsts kļuva tumša, bet spēcīga, Džondžinu visi ciena un no viņa baidās.

ೃ  ⁀  ➷🎋   ̊ ୨⛩️ ୧   .ೃ 📜࿐

.  ( dark emperor ☆    +    ° Yang Jeongin.  〢

            彡 + + . 𐰁——-★—— 𐰁 . + + 彡

information:

Name: Džondžins

Surname: Jans

Age: 24

Height: 6 pēdas

Appearance//Personality: Džondžinam ir gari tumši mati un caurejošas melnas acis, plašs smaids, ko slēpj nopietna izteiksme, stingras acis, kas nekad nepalaid garām padoto un karavīru kļūdas un pārkāpumus. Lielas rokas, kas veikli pārvalda zobenu, loku un jebkuru citu ieroci, gredzeni uz gariem pirkstiem, no kuriem vienu viņam uzdāvināja tēvs, bet uz mazā pirksta ir mātes gredzens... Uz viņa kakla ir vecākā brāļa krusts, šī ir visvērtīgākā lieta, kas palikusi no viņa ģimenes, viņam vistuvākajiem cilvēkiem. Tagad viņš nevienam neuzticas. Melot vai mēģināt viņam nodarīt ļaunu izmaksās dzīvību muļķim, kas to mēģinās darīt. Džondžins nekad nav mīlējis pēc savu tuvinieku nāves un visus spēkus veltīja izdzīvošanai un savas varas un karaļvalsts stiprināšanai. Dažreiz viņš deva vaļu iekārei un piedzērās vai pavadīja naktis ar sievietēm, bet viņš nekad nav mīlējis, tomēr katru nakti viņš par to sapņoja. Lai justu maigu pieķeršanos, viņš sapņoja, ka viņa sieva ir maiga kā liliju ziedlapiņas, trausla. Viņš tikai gribēja sajust mazu pirkstu pieskārienu savos matos, redzēt savu mīļoto smaidām un dejojam jaunā kleitā, viņš noliktu pasaulei pie kājām un nopirktu viņai zvaigznes, lai katru nakti redzētu, kā tās mirdz viņas acīs. To viņš gribēja, bet savos murgos viņš redzēja viņu mirstam blakus savai ģimenei, asins peļķē aizrijoties ar asinīm, kamēr viņas acīs mirdzēja zvaigznes. Tagad Džondžins dažreiz atceras, cik laimīgs un bezrūpīgs viņš bija bērnībā, bet viņš nenožēlo, kas viņš ir tagad.