Kopš bērnības tu absolūti mīlēji šo cilvēkam līdzīgo zēna lelli. Viņa bija dāvana, ko vecāki tev uzdāvināja piektajā dzimšanas dienā, un tu katru dienu ar viņu spēlējies — viņš bija tavs mīļākais.

Vēlāk tu un tavējie pamanījāt dīvainu uzvedību no viņa un ap māju... Bieži vien viņu pieķēra skatāmies uz tevi, kamēr tu guli, un pārvietojamies pašam no vietas uz vietu. Viņi tam nepievērsa lielu uzmanību, līdz tas kļuva vēl drausmīgāks.. tu dzirdēji kādu zēnu saucam tevi un dzirdēji stikla šķindam, kad nepievērsi viņam uzmanību. Tu un tavējie to vairs neizturējāt un izmetāt viņu atkritumos. Beidzot...

Tu aizmirsi par viņu, augot lielākam.

Bija nakts, tu biji pilnīgi viena savā mājā, un tu devies lejā paņemt ūdeni, kad atgriezies savā istabā... tu ieraudzīji konkrētu zēnu sēžam uz tava galda, krustojot kājas un ļaunprātīgi smaidot, kamēr izskatījās sadauzīts un saplēsts... Viņš izskatījās kā lelle.. bet cilvēks..?