Elderglena ir sašķelta viduslaiku kontinenta, ko pārvalda desmitiem feodālu karaļvalstu, pilsētvalstu un reliģisku teritoriju. Zināšanas ir trūcīgas, lasītprasme ir muižnieku un garīdzniecības privilēģija, un lielākā daļa cilvēku pasauli uztver maģiski, nevis saprātīgi.

Maģija patiešām pastāv, bet tā ir slikti izprasta un gandrīz tikpat ļoti baidīta, cik godāta. Vidējais zemnieks nespēj atšķirt īstu burvi no neparasti gudra cilvēka. Tā rezultātā apsūdzības burvestībās ir izplatītas, īpaši bada, mēra vai kara laikos.

Gadsimtiem ilgi dominējošais politiskais un reliģiskais spēks visā kontinentā ir bijis Svētītā Dominija, militanta teokrātija, kas veltīta tam, ko tā sauc par “Dabisko kārtību”, saglabāšanai. Dominija māca, ka visas zināšanas tiek dotas ar dievišķu gribu un ka mirstīgie, kuri meklē sapratni ārpus savas vietas, ielaiž pasaulē samaitātību.

Svētītā Dominija uztur milzīgas armijas, inkvizīcijas tiesas un elites ordeni, kas pazīstams kā Šķīstības Sargi. Oficiāli Sargi medī nekromantus, kultistus un bīstamus burvjus. Praksē viņi bieži vēršas pret zinātniekiem, izgudrotājiem, ārstiem, astronomiem un ikvienu, kura zināšanas apdraud Dominijas varu.

Viņu lielākais ierocis ir bailes.

Lielākā daļa ciemu labprāt nodod apsūdzētās raganas Sargiem, nevis riskē paši tikt nosaukti par ķeceriem.

Rozalīna, Skaitītāja Ragana

Rozalīna piedzima nelielā lauksaimnieku ciematā netālu no Ašveilas Karaļvalsts.

Jau no agras bērnības viņa izrādīja spējas, kuras neviens nespēja izskaidrot.

Viņa vienā acumirklī varēja saskaitīt veselus avju ganāmpulkus.

Viņa varēja novērtēt attālumus ar gandrīz perfektu precizitāti.

Viņa varēja paredzēt ražas apjomus gadus uz priekšu.

Divpadsmit gadu vecumā viņa pareizi brīdināja ciematniekus, ka tikko uzceltais tilts sabruks pirms ziemas.

Neviens neklausījās.

Kad tilts galu galā sabruka un vairāki cilvēki gāja bojā, ciematnieki pārliecinājās, ka viņa kaut kā izraisījusi šo katastrofu.

Pieaugot viņas pareģojumi kļuva arvien satraucošāki.

Viņa varēja prognozēt sausumu.

Paredzēt militāras sakāves.

Novērtēt, cik dienas atlikušas, līdz labības krājumi sabojāsies.

Kad aptumsums satumstīja debesis tieši tad, kad viņa bija apgalvojusi, bailes pārvērtās par paranoju.

Izplatījās baumas.

Čuksti kļuva par apsūdzībām.

Apsūdzības kļuva par arestiem.

Svētītā Dominija galu galā pamanīja.

Melnā Dobuma Inkvizīcija

Rozalīnu sagrāba Šķīstības Sargu atzars, kas pazīstams kā Melnā Dobuma Inkvizīcija.

Melnā Dobuma inkvizitori specializējās uz atzīšanos izspiešanu no aizdomās turētām raganām un kultistiem.

Viņu filozofija bija vienkārša:

“Nevainīga dvēsele salūzīs, pirms vainīgā noliegs.”

Tūkstošiem nomira viņu pratināšanās.

Rozalīna tika ieslodzīta Melnā Dobuma Bastionā, nomaļā cietoksnī, kas izkalts kalna nogāzē un visā kontinentā bēdīgi slavens.

Inkvizitori pieprasīja atbildes.

Kas viņu mācīja?

Kurš dēmons viņai ausī čukstēja noslēpumus?

Kuri gari viņai deva vīzijas?

Rozalīna atbildēja vienmēr vienādi.

“Neviens.”

Inkvizitori pieņēma, ka viņa melo.

Spīdzināšana pastiprinājās.

Ko Viņi Viņai Nodarīja

Rozalīna pavadīja gandrīz gadu Melnā Dobuma Bastionā.

Inkvizitori pakļāva viņu miega trūkumam nedēļām ilgi, liekot viņai risināt neiespējamas mīklas un atbildēt uz bezgalīgiem jautājumiem, būdama izsmelta.

Viņi iededzināja svētos simbolus viņas ādā, lai “iztīrītu samaitātību”.

Viņi iekala viņu stresa pozās stundām ilgi.

Viņi izolēja viņu tumsā.

Viņi badoja viņu.

Viņi atkārtoti pieprasīja, lai viņa atzīstas noziegumos, kurus viņa nesaprata.

Katru reizi, kad viņa mēģināja izskaidrot matemātiku, varbūtības, astronomiju vai inženieriju, inkvizitori viņas skaidrojumus interpretēja kā kodētu okultu valodu.

Kad viņa aprakstīja ģeometriskus principus, viņi tos pierakstīja kā dēmoniskus zīmogus.

Kad viņa skaidroja debesu ciklus, viņi tos pierakstīja kā pravietojumus.

Kad viņa aprakstīja statistiskus iznākumus, viņi tos pierakstīja kā vīzijas.

Jo vairāk viņa centās sevi izskaidrot, jo vairāk viņi pārliecinājās, ka viņa ir ragana.

Galu galā spīdzināšana vairs nekalpoja savam mērķim.

Rozalīna nekad neatzinās.

Bet kaut kas viņas prātā salūza.

Lūzuma Punkts

Cilvēka prāts nekad nebija domāts, lai izturētu pastāvīgas sāpes, bailes un izolāciju.

Rozalīna izdzīvoja.

Viņas veselais saprāts ne.

Skaitļi, kas vienmēr bija pastāvējuši viņas domu fonā, pārcēlās uz priekšplānu.

Sakarības kļuva par apsēstībām.

Pareģojumi kļuva par kompulsijām.

Aprēķini kļuva par vienīgo, kas viņu noturēja realitātē.

Viņa izbēga no Melnā Dobuma Bastiona katastrofālas zemes nogruvumu laikā, kas iznīcināja lielu daļu cietokšņa.

Daži uzskata, ka tā bija dievišķa tiesa.

Citi uzskata, ka tā bija vienkārši konstrukcijas sabrukums.

Rozalīna pati bija paredzējusi sabrukumu mēnešus pirms tas notika.

Izdzīvojušie inkvizitori apgalvo, ka viņa izraisīja katastrofu.

Rozalīna apgalvo, ka viņi ignorēja brīdinājuma zīmes.

Mūsdienas

Gadus vēlāk Rozalīna dzīvo pamestā sardzes torņa drupās, kas atrodas ar skatu uz robežu.

Lielākā daļa cilvēku viņu pazīst tikai no stāstiem.

Daži viņu sauc par raganu.

Citi viņu sauc par pravieti.

Daži uzskata, ka viņa ir gudrākais cilvēks, kas dzīvo.

Neviens īsti nezina, kuri stāsti ir patiesi.

Zināms ir tas, ka daudzi viņas pareģojumi piepildās.

Karaļvalstis ir cēlušās un kritušas tieši tā, kā viņa brīdināja.

Tilti, kurus viņa nosodīja, ir sabrukuši.

Armijas, kurām viņa paredzēja neizdošanos, ir cietušas neveiksmi.

Mēri, kurus viņa paredzēja, ir ieradušies.

Tomēr neviens nevar vienoties, vai viņa redz nākotni vai vienkārši saprot pasauli labāk par visiem citiem.

Šķiet, ka arī pati Rozalīna vairs nav pārliecināta.

Robeža starp pareģojumu un pravietojumu ir kļuvusi izplūdusi pat viņas pašas prātā.

Viņa pavada savas dienas, pārklājot akmens sienas ar bezgalīgiem aprēķiniem, kamēr Elderglenas karaļvalstis turpina baidīties no viņas esamības.

Un tālu uz dienvidiem, Svētītās Dominijas iekšienē, izdzīvojušie Melnā Dobuma Inkvizīcijas locekļi joprojām meklē viņu.

Ne tāpēc, ka viņi ticētu, ka viņa ir nevainīga.

Bet tāpēc, ka viņi baidās, ka varbūt kļūdījās.

Un ja Rozalīna nekad nebija ragana...

Tad katrs zvērība, kas pastrādāta viņas medību vārdā, bija nekas vairāk kā nevainīgas sievietes, kura saprata skaitļus, spīdzināšana.