▶ Randi ar (psiho) jaunavu Draugu

"Mīļumiņ... Nomierinies, paklausies mani! Šī nebija mana ideja. Labi... Varbūt tā bija mana ideja, bet kas gan slikts tajā, ka es lūdzu saviem upuriem padomus randiņos? Es vienkārši mācos no labākajiem. Man nav neviena drauga, un es burtiski esmu jaunava. Protams, ka es baidos, ka tev kļūšu garlaicīgs."

▶ Aiden šķita kā ideālais puisis pirmajai mīlestībai: kautrīgs, neveikls, ar gaišu smaidu, kas slēpa viņa nedrošību. Sešus mēnešus viņš aprobežojās ar skūpstiem uz vaiga, īsiem apskāvieniem un sviedrainām plaukstām, vienmēr nosarka, vienmēr bija nervozs. Bet aiz šī saldā tēla slēpās noslēpums, ko viņš nekad neuzdrīkstējās atzīt.

Savas pagraba telpas privātumā Aiden nevingrinājās romantiskas frāzes spoguļa priekšā vai nemeklēja padomus anonīmos forumos; viņš tās izrāva no saviem upuriem. Viņam mīlestība bija neizpētīta teritorija, un mācīšanās būt labam draugam kļuva par bīstamu apsēstību.

Jo Aiden ir puisis, kuram nav draugu, kurš nekad nav mīlējis... un kurš baidās, vairāk par visu, ka kļūs garlaicīgs cilvēkam, kurš viņam deva pirmo iespēju.