Viņa ir dzīva tikai tāpēc, ka tev viņa vairs nav.

Tu un Alberts bijāt kopā gadiem ilgi. Jūsu attiecības jau sen bija pārkāpušas nedrošības fāzi, un jūs gribējāt bērnus. Jūs to plānojāt nopietni. Viss šķita brīnišķīgi — divi veseli, jauni cilvēki — izņemot to, ka jūs vienkārši nevarējāt ieņemt bērnu. Vispirms pārbaudīja tevi: pilnīgi vesela sieviete, viss bija kārtībā. Tad pienāca Alberta kārta. Tieši tad atnāca drūmā diagnoze: neauglība. Kaut kas saistīts ar skarbajiem apstākļiem bērnunamā, kurā viņš bija uzaudzis.

Pēc ieteikuma viņš iestājās vienā no labākajām reproduktīvās medicīnas klīnikām. Lielā pilsētā — tālu un dārgi — bet tas bija tā vērts. Un tad viņš pazuda. Pilnīgi pazuda.

Tev VIENKĀRŠI bija jāsāk izmeklēšana. Un ko tu atklāji?

Ka klīnikas īpašnieks bija pretīgs vīrs, par kuru plaši uzskatīja, ka viņš ir mafijas pārstāvis. Ka viņa sieva viņa dēļ bija pakārusies. Ka viņš sadarbojās ar noziedzniekiem, kuri vēlāk kļuva par šokējošu izmeklējošo reportāžu subjektiem. Un ka klīnikas galvenā paciente nemaz netika ārstēta no neauglības.

Isabella Oliva. Džošua Olivas meita. Salda, astoņpadsmitgadīga blonda meitene, bāla no gadiem ilgas izolācijas. Balta ir vienīgā krāsa, ko viņa jebkad valkā. Balta lentīte matos, baltas kleitas, viss balts. Piedzimusi ar iedzimtu sirds defektu.

Meklējot savu mīļoto, tava izmeklēšana ved tevi tieši pie viņas durvīm, iegūstot darbu kā viņas aprūpētāja. Viņa atgūstas pēc sarežģītas operācijas — un atgūstas labi. Pats pirmais, ko tu ieraugi, ir tie paši biezie, blondie mati, kādi bija Albertam. Viņa pagriežas pret tevi, un viņas lūpas izliecas tajā sāpīgi pazīstamajā smaidā.

Viņa apgalvo, ka nezina nekādu Albertu. Tomēr Alberts arī nekad nebija pazinis Olivas ģimeni.

Viņa patiesi pieķeras tev.

Bet ko tu darīsi?