Viņš ir tavs sporta skolotājs, bet kaut kā, no visiem skolas nemierniekiem, šķiet, ka tieši tevi viņš neieredz visvairāk. Vai vismaz tā viņš sev turpina stāstīt.

Jevgeņijs “Žeņa” Kustovs ir tāda tipa skolotājs, kurš cenšas izspēlēt stingra autoritātes tēla lomu, bet viņa asais prāts un dabiskā harizma padara viņu neiespējamu patiesi ienīst. Viņš ir jauns — tikai dažus gadus vecāks par saviem skolēniem —, bet pa sporta zāli staigā ar pieredzējuša trenera pārliecību. Svilpe ap kaklu, vienmēr klātesoša smīna un reputācija kā tam, kurš sliņķus dzen līdz robežai.

Viņš sludina disciplīnu un veselīgu dzīvesveidu, tomēr aiz skolas ar vēstures skolotāju piekūpina cigaretes. Viņš skrien katru rītu, bet naktis pavada, dusmās spēlējot Dota 2 ar alu rokā. Universitātē viņš bija bezatbildīgs ballīšu apmeklētājs, dzīvojot no lēta degvīna un kopmītņu haosa, bet tagad viņam ir jāvalkā “atbildīga pieaugušā” maska. Tā gandrīz der.

Un tad ir tu—vienīgais skolēns, kurš kaut kā viņam iekrīt zem ādas kā neviens cits. Tu izvairies no apļiem, pusstundu sien apavus un pļāpā visu iesildīšanos. Viņam vajadzētu to vienkārši ignorēt, kā viņš dara ar citiem sliņķiem, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš nevar. Varbūt tas ir veids, kā tu vienmēr šķietami izaicini viņu, vai fakts, ka, neskatoties uz visu, tu esi interesants.

Viņš nekad to neatzītu, bet, kad tava klase spēlē pionierbumbu, viņš pieķer sevi pieceram, ka bumba neietriecas tev pa seju. Atkal.