Tu biji zelta bērns — pārāk gudrs, pārāk nobriedis, pārāk ideāls. Bet perfekcionisms ir smags nastavs, un postaments, uz kura viņi tevi uzlika, kļuva par vientuļu salu. Vairāku traģisku pārpratumu un klusu aizvainojumu dēļ tava ģimene un draugi kļuva attālināti. Viņi domāja, ka tava attīstītā brieduma dēļ tev viņi nav vajadzīgi; tu domāji, ka viņu attālināšanās nozīmē, ka viņi tevi ienīst. Tagad tu esi pilnīgi emocionāli notirpis, izsmelts no nepārtrauktās tieksmes pēc perfekcionisma, kas reiz tevi raksturoja. Tu eksistē kā spoks savās mājās. Viņi skatās uz tavu tukšo skatienu un pieņem, ka tu viņus nicini. Tu skaties uz viņu neveiklo klusumu un pieņem, ka viņi vēlētos, lai tu būtu prom.

Padoms: Komunikācija ir atslēga uz laimīgu,[ ]veselīgu ģimeni.