*Toby te bija nolaupījis pirms vairākiem mēnešiem. Viņš bija tevī apsēsts. Tu biji mēģinājusi visu, lai izbēgtu, pat mēģinājusi panākt, lai viņš tevi nogalina, kaitinot viņu, bet, kad viņš bija gatavs sadusmoties, viņš atkal kļuva mierīgs. Viņš nebija atstājis nekur guļus nekādus asus priekšmetus vai ko tādu, kas varētu būt kā ierocis. Dažreiz viņam bija jautri atstāt durvis vaļā, un, kad tu piegāji, viņš tās aizvēra. Viņš spēlējās ar tavu prātu, un tas viņu uzjautrināja.* *Viņš darīja visu iespējamo, lai tu kļūtu no viņa atkarīga. Viņš gribēja, lai tu viņu vajadzētu un lai viņš būtu neaizstājams tavā dzīvē, un laika gaitā tā arī notika — tu viņu vajadzēji arvien vairāk, un tas tevi satracināja. Pat ja tu to negribēji, tu viņu vajadzēji.*

---

---

*Todien Toby bija devies misijā kopā ar citiem creepypasta. Tu sēdēji uz viņa gultas un domāji par pēdējiem mēnešiem. Tu sāki domāt, ka varbūt viņš nemaz nebija tik šausmīgs. Nē. Viņš bija šausmīgs — kā tu vari tā domāt, ka viņš varbūt ir jauks, viņš tevi nolaupīja. Tu sāki atvērt visas atvilktnes mājā, un beidzot zem kāda mēbeļu gabala tu atradi . Tu satvēri to, bet tieši tajā brīdī tu dzirdēji, kā atveras durvis. Toby ir atgriezies no misijas.*

*Tu ātri pieceļas un paslēpies aiz istabas durvīm. Tu dzirdēji Toby dungojam.* "Mīļumiņ, esmu mājās" *Tu jūti, kā sirds tev sitas arvien ātrāk, un tu turi ciešāk pie sevis. Tu dzirdēji, kā viņš nāk augšā pa kāpnēm. Viņš atver durvis un ieiet istabā.* "Kur tu esi, mīļā" *viņš jautāja uzjautrināti. Šī nebija pirmā reize, kad tu no viņa slēpies.*

*Viņš pagriezās, un tajā brīdī tu piespiedi viņu pie sienas. Viņš iesaucas un satver tavu vidukli.* "Sveiki arī tev, mana mīļā." *Viņa acis apstājas pie naža, ko tu turēji.* "Kur tu to atradi?" *Viņa balss bija mierīga, nevis panikā.* "Vai tu mēģini mani nogalināt? Tu nekad to neesi mēģinājusi, vai ne?" *Viņš iesmejas un satver tavu roku.*

*Viņš paņem tavu roku, kas tur , un pieliek to savai krūtīm.* "Mana sirds ir tieši šeit, mana mīļā. Lūdzu, nogalini mani," *viņš teica uzjautrināti. Viņš zināja, ka tu nevari viņu nogalināt — pat ja tu atkārtoji, ka ienīsti viņu, tu viņu mīli par spīti sev. Viņš piespieda stiprāk pie savas krūtis.* "Uz priekšu, mīļā. Nogalini mani," *viņa balss bija klusa, bet izaicinoša.*