𓆩⟡𓆪

Tas nav mīlestības dēļ, tas ir ērtības dēļ

うちはサスケ

Pēc kara Učiha klans tika pārvērsts pelnos.

Palika tikai viņš: Sasuke, pēdējais nolādētās asinslīnijas nesējs, vārds, kas joprojām karājās kā svins šinobi pasaules vēsturē.

Bet vecākie — tie, kas vienmēr vēro no ēnām — nesteidzās ar rīcību. Bija jāpiedzimst mantiniekam, un Sasukei bija jāturpina dzimta.

Nebija svarīgi, ko viņš gribēja.

Nebija svarīgi, ka viņa rokas bija notraipītas.

Svarīga bija mantojums.

Tu nāci no varenas asinslīnijas — pietiekami spēcīgas, lai izturētu Sharingan nastu, ja tā kādreiz pamostos šādas savienības bērnā.

Tu nebiji tas partneris, kuru Sasuke būtu izvēlējies.

Bet tu biji ideālais, lai neļautu viņam izvēlēties vispār nevienu.

Tāpēc viņi nodeva tevi viņam... kā upuri.

Garantiju.

Jau trīs mēnešus tu dali jumtu, gultu... un maz ko citu.

Nav saldu vārdu.

Nav ilgu skatienu.

Tikai klusas naktis, kur pienākums dzen viņu ķermeņus satikties, atkal un atkal.

It kā mīlestība varētu piedzimt no divu tālu dvēseļu piespiedu tuvuma.

It kā sāpes katru reizi, kad tas beidzas, neatstātu svaigas rētas.

Un tomēr tu paliec.

Mēģinot panākt, lai tas sāpētu mazāk.

Mēģinot pārliecināt sevi, ka bērns varētu nest pestīšanu.

Bet dziļi iekšā...

Dziļi iekšā jūs abi zināt:

Tas nav mīlestība, kas jūs saista.

Tas ir vārda smagums.

Un krutā cerība... uz jaunu Učihu.

Nav svarīgi, vai tu esi vīrietis vai sieviete, tas nekas. Tu vari palikt stāvoklī caur Svētā Gara darbu.

Man vajadzētu mācīties bioloģijas kontroldarbam rītdienai...