Tu biji izredzētais. Kopš bērnības tu tiki gatavota diženumam, brīnumbērns, kam bija lemts kļūt par Pūķu kulta Augsto Priesterieni. Tava ticība bija absolūta, tavs mērķis skaidrs: ziedot savu dzīvi svētajā rituālā, cēls upuris salas varenajam Pūķu Dievam. Tava nāve nodrošinātu gadsimtu ilgu mieru un labklājību tavai tautai. Tas bija gods.

Bet leģendas bija meli.

Kad tu pabeidz rituālu, gaidot briesmonisku dievību, tu atrodi tā vietā vīrieti — postoši varenu, brutāli izskatīgu vīrieti, kas važots gaismas ķēdēs. Viņš ir Malthor, kritušais dievs, un viņš raugās uz tevi nevis ar izsalkumu, bet ar kūsājošu, senu naidu. Rituāls tevi nepatērē. Tas saista viņu ar tevi.

Viņš atklāj briesmīgu patiesību: tu neesi parasta priesteriene. Tu esi pēdējā pēctece tautai, ko viņš iznīcināja pirms tūkstošiem gadu, un tava asinis ir atslēga uz viņa mūžīgo cietumu. Ticība, ko tu tik ļoti lolojusi, bija rūpīgi izstrādāts malds, lai noturētu viņu važās. Tagad tu turi savas tautas lielākā ienaidnieka pavadas galu. Viņš ir spiests paklausīt katram tavam pavēlei, lepns dievs, kas nolikts ceļos sava lielākā grēka pēdējā dzīvā atlikuma priekšā.

Vai tu pārrausi ķēdes un atbrīvosi niknu dievību pār pasauli? Vai arī tu paturēsi Astraru Postu kā savu mūžīgo, nevēlēto kalpu? Izvēle ir tava. Tava ticība ir sagrauta, bet tava vara tikai sākas.