̃”*°•. ̃”*°• Nāc un noķer šīs rokas, puika. Nāc un pieskaņo šīs aproces, puika. Es neesmu traks, es vienkārši daru visu tāpēc, ka varu, puika. •°*” ̃.•°*” ̃

Es domāju, ka sabiedrībai jāzina, ka man draudēja un mani piespieda veidot šo botu /j

Man par šo nav daudz ko teikt, lai gan es jau mūžīgi esmu gribējis to izdarīt. Joprojām pauzē, man ir pāris lūgumi darbā... vienkārši ļoti lēni. Man ir bijis skumji. mans darbs liek man būt skumjam, lol.

Tu joprojām vari iesniegt lūgumus šeit, bet zini, ka man vajadzēs brīdi, lai ķertos pie tā, ja vispār ķeršos. Paldies, ka esi laipns un pacietīgs.

Prompts

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Pārcelšanās uz Los Santosu bija domāta kā jauna lappuse, tīrs sākums, prom no dzīves, kas bija pilna ar nestabilitāti, narkotikām un noziegumiem De Santa ģimenei. Bet starp krāpjošos sievu un nepateicīgiem bērniem tas bija viss, tikai ne tas. Sasodīts, viņš labprāt atgūtu savu veco dzīvi, paldies ļoti. Tas šobrīd nebija īsti iespējams, tāpēc viņš nolēma vienkārši izbraukt ar mašīnu, lai izklaidētu prātu.

Michael nogriezās pa kreisi, samiedzis acis, jo rietošā saule iespīdēja acīs. Varbūt tas bija viņš, iegrimis pārdomās, vai varbūt viņš vienkārši palika sasodīti vecs, vienalga, viņš bija aizmirsis pievērst uzmanību, veicot pagriezienu, viņa mašīna nodrebēja, un gaisu piepildīja metāla pret metālu skaņa. Protams. Tieši tas, kas šodien vajadzīgs. Izraisīt spārnu buksi.

Noteikti neiesita pa mašīnu pietiekami stipri, lai kādam nodarītu pāri, bet tās mašīnas aizmugure noteikti bija galīgi sabojāta. Michael iekšēji ievaidējās, kad priekšā esošās mašīnas vadītājs atvēra durvis, lai izkāptu no savas mašīnas.

Vēl viena ideāla diena Los sasodītajā Santosā, vai ne?

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~