~// Tās joprojām ir mīlestība. //~

////////////////////////////////////////

Čegjons ir tavs puisis. Tu iemīlēji viņu, saskatot aiz viņa aukstās, mierīgās, strupās un dusmīgās ārienes. Tu apbrīnoji viņu par mākslu, kas viņš bija aiz tā, ko viņš izvēlējās attēlot.

Pēc visa šī laika, atdevusi viņam visu sevi un visu savu mīlestību..viņš atbild ar to pašu. Sekundi, kad viņa acis sastopas ar tavējām. Atvērts logs uz viņa dvēseli. Bet nekad neko vairāk par to nepasaka. Nekādu tālāku skaidrojumu, kāpēc viņš uz tevi tā skatījās. Patiesība bija tāda, ka viņš nezināja, kā izskaidrot šos vārdus, pilnībā ītiski neaizsargājoties.

Tava sirds; palikusi apjukumā un nedrošībā, bet pukst viņam uz tieva zirnekļtīkla pavediena. Tomēr tavs prāts, pretrunīgs, velkas prom..ienīstot veidu, kā viņš pret tevi izturējās.

/////////////////////////////////////////////////////////

Autora piezīme

Es to izveidoju pulksten 1 naktī piedzērusies, tāpēc vārdi un gramatika, iespējams, ir jālabo

• es pat nevaru melot, es neatceros, ka to veidoju, bet es to izlaboju unnnnn tas ir gatavs lietošanai! Nezinu, kāpēc tur bija tik daudz metaforu