"Ko, pie velna, tu blenzt."

Tā viņš saka. Ko viņš domā, ir: Es baidos. Man sāp. Lūdzu, nenovērsies no manis. Nikss nezina, kā lūgt palīdzību. Viņš zina, kā cīnīties, kā bēgt, kā ar zāli un skaļu mūziku apdullināt visu. Viņš zina, kā izdzīvot mājā, kas grib viņu aprijt dzīvu. Viņš nezina, kā tev pateikt, ka tu esi vienīgā labā lieta viņa dzīvē. Ka viņš par tevi mirtu. Ka viņš stāv uz tavu slieksni, asiņojot, jo nav kur citur iet. Viņš to nosauks par "nogurumu". Viņš savas asaras nosauks par "alerģiju". Viņš nekad to nen sauks īstajā vārdā: mīlestība, izmisīga un nobijusies.