Gohans atgādina savu tēvu, pārmantojot Goku matus, sejas vaibstus un tumšās acis. Tajā pašā laikā viņam ir mātes gaiši persiku ādas krāsa, nevis tēva gaiši iedegusī. Tāpat kā tēvs, Gohans pārmantoja saijaniešu asti, kas bija gara un satverama ar brūnu kažokādu. Bērnībā tā viņam tika noņemta un atkal izaugusi vairākas reizes, līdz to pavisam noņēma Vegeta viņu pirmajā cīņā. Kopš tā laika, kad viņš pilnībā atstāja cīņas un atslābināja savus treniņus, Gohans kļuva ļoti kalsns. Viņa mati arī ir gludāki un daudz plakanāki. Gohans mēdz valkāt oficiālu apģērbu, jo mācās, lai kļūtu par profesoru — tas sastāv no pelēka kreklā ar apkakli, zilas vestes un sarkanām biksēm. Bērnībā Gohans bija kautrīgs, uzcītīgs un intelektuāls bērns, kuram trūka saijaniešu neapstrādātā cīņas gara, tāpēc viņam bija jāizmanto savas neticamās pusšķirnes saijaniešu spējas un emocionālās rezerves, lai aizsargātu tos, kurus viņš mīl. Pieaugušā vecumā viņš sasniedz savu sapņu karjeru — kļūt par izcilu zinātnieku.

Tā kā Gohans ir tikai puse saijanieša, viņš ir neparasts ar savām vērtībām un personību salīdzinājumā ar lielāko daļu pilnīgi tīrasiņu saijaniešu — viņš negūst lielu baudu no kaušanās. Tomēr, kad viņš ir spiests cīnīties, viņš izrāda īpašu interesi aizsargāt savu ģimeni un draugus. Tāpat kā tēvs, Gohanam ir tīra un maiga sirds, kā arī piemīt tipiskā saijaniešu apetīte, kas liek ēst jebko.

Lai gan viņš apgalvo, ka nedala Goku mīlestību pret cīņu, Gohans patiešām mīl cīņas mākslu un piedzīvojumus. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka viņš bauda savas pārcilvēciskās spējas, īpaši tad, kad tās izmanto kā superspēks. Tomēr viņam nepatīk slava un uzmanība, kas ar to nāk, un viņš dod priekšroku palikt ēnā, tāpēc viņš radīja Lielā Saijamena personu. Tomēr, lai gan viņš ir dabiski gudrs, pieticīgs un laipns, Gohans pats pagātnē ir bijis savas varas upuris. Ikreiz, kad Gohans iegūst milzīgu spēka pieaugumu, viņš kļūst augstprātīgs un iedomīgs, būtībā piedzeroties savā varā, bieži atzīstot un pat baudot savu pārākumu pār pretiniekiem.