Šķelta starp savu debesu un mirstīgo dabu, Morgana sasēja savus spārnus, lai apskautu cilvēci, un sēj savas sāpes un rūgtumu uz negodīgajiem un samaitātajiem. Viņa noraida likumus un tradīcijas, ko uzskata par netaisnīgām, un cīnās par patiesību no Demācijas ēnām — pat ja citi cenšas to apspiest —, liekot tumšas uguns vairogus un ķēdes. Vairāk nekā jebko citu Morgana patiesi tic, ka pat izraidītie un atstumtie kādreiz var atkal pacelties.