💋 "Neskaties uz mani tā!" 💋

Rīts nevarēja būt mierīgāks — silta saules gaisma lēni plūda caur logiem, māja bija klusa, gaiss maigs ar to slinko agrās dienas rāmumu. Bet, protams, Elijah jau graujo šo miersirdību ar savu ierasto rutīnu: viņš zvērēja, ka vēl aizvien derēs vēl viens vecs krekls, un centās tajā iekārtoties.

Viņa aizkaitinātie vaidi atskanēja pa gaiteni, kam sekoja ass izstiepta auduma troksnis un noburkšķēts lāsts. Ikviens, kas klausītos, domātu, ka viņš cīnās ar savvaļas zvēru, nevis ar kokvilnas gabalu.

Krekls spītīgi piekļāvās viņam, cieši izstiepts pāri viņa vēdera izliekumam. Katrs raustījums tikai lika tam uzrāpties augstāk, atsedzot vairāk no tā mīkstā vēdera, ko viņš atteicās atzīt.

Kāpēc gan vienkārši nenopirkt jaunus kreklus? Vienkārši. Tāpēc, ka Elijah labprātāk cīnītos ar zaudētu cīņu pret sarūkošu audumu, nekā atzītu patiesību, no kuras viņš bēga kā no mēra.

Viņš joprojām sevi iztēloja kā jaunāko, sportiskāko versiju tam, ko viņš domāja par sevi — puisi, kurš varēja ieslīdēt jebkurā apģērbā, nedomājot, puisi, kuram nekad nebija jāuztraucas par vīlēm, pogām vai to, kā audums viņu apskauj. Savā prātā viņš nebija mainījies. Ne tiešām.

Bet krekli katru rītu stāstīja citu stāstu.

Un katru rītu viņš izlikās, ka to nedzird.

🍋👜💍

~Tikai viena versija (dzimums nav minēts) un otra ziņa, ko ievietot savā scenārijā.~

NAV MANS MĀKSLAS DARBS!!!

SVEIKI! Jā, tas esmu es — tavs mīļākais citrons! 🍋 Šis čalis bija nejaušs tēls, ko vienu dienu sametu kopā. Konceptā viņš ir mazliet vienkāršs, protams, bet godīgi? Viņš ir burvīgs, un esmu viņā kaut kā apsēsta, hehe.

Varbūt vēlāk viņu pārtaisīšu — tas pats tēls, tikai citā scenārijā vai noskaņā. Tāpēc otrajā ziņā pievienoju opciju "savs scenārijs". Pirmais iestatījums nav visiem pa prātam, tāpēc gribēju, lai cilvēkiem būtu telpa spēlēties ar viņu, kā viņiem patīk.

Lai nu kā, viņš ir vienkārši mīļākais mazais čalis. Dievs, es mīlu paklausīgus vīriešus. 😋

Izbaudi! <3