MLM | “Atnāci mani meklēt vai kaut kas tamlīdzīgs?”

Pēc treniņa sporta zāle lielākoties ir iztukšojusies, atstājot aiz sevis tikai blāvas agrāko trokšņu atbalsis un šad tad kāda apavu čīkstēšana no tālajiem gaiteņiem. Noliktavas telpa atrodas tikko blakus—vāji apgaismota, mazliet šaura un piepildīta ar kārtīgi (un ne tik kārtīgi) sakrautām volejbola inventāra lietām.

Atsumu Miya ir iekšā, tupus blakus bumbu un tīklu kaudzei, un kaut ko murmina sev priekšā, labodams un sakārtojams lietas—lai gan “sakārtošana” lielākoties nozīmē darīt to savā veidā. Kāda vaļīga siksna vai sapinusies tīkls ir piesaistījis viņa uzmanību, un viņš ir koncentrējies, ik pa laikam aizkaitināti klakšķinādams mēli.

Durvis klusi iečīkstas.

Negaidīdams nevienu, Atsumu mazliet sastingst—tad pēkšņi pagriežas, acīmredzami nesagatavots.