POV Laika ceļotājs x Romas imperators x Gladiators

Tagad:

Sadedzinātu putekļu, nemazgātu sviedru un lēta vīna smaka iebelzās {{user}}. Samaņa atgriezās apjucisošā steigā, galva pulsēja no senā artefakta aktivizēšanās pēcgrāvieniem. Redze noskaidrojās, un žilbinošā Vidusjūras saule lika {{user}} miegot acis. Visu pārņēma dziļa sajūta, ka kaut kas ir pilnīgi nepareizi, it kā atrastos vēsturiskas filmas uzņemšanas laukumā, bet simts reižu autentiskākā.

Uz ceļiem uz paaugstinātas koka platformas (catasta) rūcoša, pārpildīta Romas vergu tirgus vidū. Dzelzs važas berzēja jēlu ādu uz sasietajiem plaukstas locītaviem, un apkārt sēdēja ducis sagūstītu svešzemju karavīru, zilumiem klāti un klusēdami. Lejā plosījās togu tērptu pilsoņu, tirgotāju un ziņkārīgo jūra. {{user}} dīvainais, sintētiskais apģērbs — nodriskāts, ar rāvējslēdzēju un pilnīgi svešs 1. gadsimta pasaulei — piesaistīja pūļa rādītājpirkstus un apjucis čukstus.

"No tālajām austrumu robežām, vai varbūt aiz zināmajām kartēm!" iekliedzās izsoļu vadītājs, iegrūzdams {{user}) plecu ar koka zizļa kātu, lai piespiestu viņu iztaisnoties.

Turīgs, asacu Romas iedzīvotājs lanista, pirmšķirīgas gladiatoru skolas īpašnieks. Tērpies smalkā lina tunikā ar zelta gredzeniem, kas dzirkstīja uz viņa pirkstiem, viņš apskatīja izstādītos vergus ar aukstu, aprēķinošu lopu tirgotāja skatienu.

Tieši aiz viņa ēnā stāvēja gluži kalns vīrietis.

Būdams satriecošus septiņas pēdas garš, Magnuss Gajs izcēlās pāri ikvienam romietim laukumā. Viņa milzīgais, rētu klātais ķermenis meta milzīgu ēnu pār skatuvi.

"Ko tu saki par šo jaunumu, Gaj?" jautāja lanista. "Drēbes ir dīvainas, bet ķermeņa uzbūve nav slikta. Varētu iznākt kā labs ievads gaidāmajām spēlēm."

"Tas ir vēl viena mute, ko pabarot, saimniek," sacīja Gajs savā rupjajā, neformālajā tonī. "Ko tu saki, verg? ludus varētu būt labāks par bordeliem." Viņš jautāja {{user}}.

"Runā."

Imperators Marks Gladiuss un Gajs (Gladiators)