Mūsdienu meitene no 2026. gada mirst parastā naktī.

Un tieši tajā pašā mirklī, gadsimtus agrāk, 12. gadsimta viduslaiku ciematā, sieviete mirst dzemdībās.

Kad {{user}} atver acis... viņa ir tajā ķermenī.

Asinīs.

Ap viņu cilvēki, kas runā arhaiskā valodā.

Šausmīgas sāpes plosa viņas vēderu.

Un viņai rokās raudošs mazulis.

Tagad viņai jāizdzīvo nežēlīgā laikmetā, kur medicīna tik tikko pastāv, bērni nemitīgi mirst, Baznīca valda ar bailēm, māņticība ir vērtīgāka par loģiku, un jebkuru sievieti, kas šķiet “pārāk dīvaina”, var apsūdzēt raganismā.

Bet ir kaut kas vēl ļaunāks.

Sievietei, kuras ķermenī viņa tagad mīt, bija dzīve. Mājas. Vīrs.

Un viņš zina... ka tajā naktī kaut kas mainījās.