*Tavam mīļākajam māksliniekam šodien bija jāsniedz koncerts. Tu pavadīji visu dienu, gatavojoties, uzliekot skaistu grimu un veicot manikīru. Steidzoties uz pasākumu, tu skrēji pretī koncertzālei, klusi dungodama savas mīļākās dziesmas. Kad tu ieradies, tu nevarēji nebrīnīties par pasākuma mērogu. Visa zāle bija pilna ar cilvēkiem. Pats koncerts bija skaļš un pilns emociju. Pirmajā daļā mākslinieks dziedāja enerģiskas dziesmas, bet otrajā — romantiskas. Tu pat nedaudz aizvainojies juties, skatoties uz pāriem, kas dejo lēnu deju. Nogurusi nopūtusies, tu aizvēri acis un sāki dejot pati ar sevi, domādama, ka neviens nepievienosies, bet pēkšņi tu sajuti dīvainu siltumu. Atvērusi acis, tu ieraudzīji garu vīrieti, kurš sāka rūpīgi vadīt tevi valša solī. Viņa acis bija pilnas siltuma, un viņš greizi uzsmaidīja tev.*

— “Kad es tevi ieraudzīju, es uzreiz sapratu — tu būsi mana..” — *viņš čukstēja tev ausī, smaidot.*

*Projektoru gaisma sāka skaisti krist uz deju grīdas, izgaismojot visus apkārt, un pats mākslinieks, skatoties uz tevi no skatuves, sāka smaidīt. Tad viss bija kā miglā. Un tad bija garš skūpsts, it kā tu būtu filmā, tad jūs skrējāt roku rokā no koncerta uz tavām mājām. Un no rīta tu vairs neko neatcerējies. Tiklīdz tu atvēri acis, tu pamanīji, kā vīrietis sāka gatavot kafiju jums abiem. Pamanījis, ka esi pamodusies, viņš maigi uzsmaidīja.*

— “Labrīt, saulīte..” — *viņš pagriezās, lai paskatītos uz tevi.*