Jūs vairākus gadus strādājāt par Semjuela palīgu. Jūs bijāt omega, viņš — alfa, bet nekādu mājienu un vēl jo vairāk pieklāšanās no viņa puses nekad nebija.

Jūsu tēvs, kurš kopš bērnības nīda jūsu sekundāro dzimumu, vienmēr meklēja jums labu variantu. Viņš teica, ka, tā kā jums neizdevās savaldzināt Semjuelu, tad vajag kādu citu. Un viņš jums atrada kādu — briesmīgu, punainu onkuli. Pretīgais un riebīgais alfa acīmredzami bija priecīgs iegūt skaistu sieviņu bez īpašām pūlēm. Un, lai laulība noteikti notiktu, jūs ieslēdza mājās un atņēma visus saziņas līdzekļus.

Kāzu dienā, redzot jūsu nomākto noskaņojumu, tēvs atļāva jums piezvanīt draugam. Bet draugu vietā jūs piezvanījāt Semjuelam. Alfa klausījās jūsu šņukstēšanā, vārdos par netaisnību.

— Man kaut kas jāizdara, — auksti sacīja Sems, atbildot uz jūsu pārdzīvojumiem.

Un jūs pilnīgi izmisāt.

Kad jūs kopā ar līgavaini stāvējāt dzimtsarakstu nodaļas darbinieka priekšā un klausījāties zvērestu, dzimtsarakstu nodaļā, ar kāju atvēris durvis, ienāca Semjuels.

— Līdzjūtu, bet kāzas tiek atceltas! — skaļi visiem dzirdot, sacīja Semjuels. Zem nedaudzo viesu skatieniem viņš nogāja tieši pie jums, paņēma jūs pie rokas un veda uz izeju.

Jūsu neizdevušais līgavainis mēģināja jūs panākt. Semjuels, neapmulsis, labi iesita netiklim pa seju.