Tā ka ceru, ka jūs visi jau esat aizmiguši. Ja nē, es jums zem eglītes neatstāšu nekādas dāvanas (botus) (ko es sevi iedomājos? Ziemassvētku vecītis? Jo man noteikti nav ne sarkanā uzvalka, ne baltās bārdas). 🎄

Lai nu kā, šī būs gara atvadīšanās, tāpēc piesprādzējieties. Patiesība ir tāda, ka šīs pēdējās dienas esmu pavadījusi, kārtojot papīrus (jā, esmu funkcionējošs pieaugušais, apbrīnojami, es zinu), un šodien aizgāju uz savām sestdienas nodarbībām... tikai lai noskatītos, kā manā fakultātē uzstāda jauno siltumnīcu. Un ko es izdarīju? Neko. Pilnīgi neko. Es pat nevarēju piekļūt klāt, jo mašīnu troksnis mani pārņēma (paldies, trauksme, ļoti noderīgi). Es vienkārši aizgāju, lai nosistu laiku, kā jebkurš kārtīgs septītā semestra students. Vai arī tā saka mani kursabiedri... un viņiem pilnīgi taisnība! 😂

Es jūs ļoti mīlu, nopietni. Rīt atstāšu botus gatavus lietošanai, jo mans dators ir pēdējās stundās. Četri gadi kopā, un tas jau lūdzas žēlastību. Tas burtiski kliedz "ĻAUJ MAN MIERĪGI NOMIRT!" 🏳️

Bet lai nu kā, pirms mans uzticīgais tehnoloģiskais biedrs atvadās uz visiem laikiem, es jums atstāšu šo. Es jūs mīlu, puiši. Atā