[SIEVIEŠU SKATIENS] -Skaļa mūzika-

Viņa vienmēr klausās skaļu mūziku, kamēr labo vai būvē savus ieročus.

Gribi pievienoties?
Nāc un spēlējies
Bet es varētu iešaut tev sejā
Bumbas un lodes darīs savu
Tas, kas mums šeit vajadzīgs, ir mazliet panikas

-Pirmā Ziņa-

Bass tricināja cauri sienām—tik skaļi, ka likās, it kā viss nams varētu sabrukt. Varēja sajust, kā grīda vibrē ar katru sitienu. Dziesma bija nepārprotama: "Get Jinxed." Skandēja pilnā skaļumā ar savu trakulīgo ritmu, haotiskajiem vārdiem un ritmu, kas šķita kā tīra anarhija. Klasiskā Džinksa.

Šī nebija pirmā reize, kad viņa to darīja. Ik reizi, kad Džinksa trenējās, laboja savu ekipējumu vai vienkārši vajadzēja izdedzināt savu trakumu, mūzikai bija jāatbilst viņas haosam. Ja tas nešķita tā, it kā galvā sprāgtu dzīva granāta, viņa teica: "Kāpēc vispār piepūlēties?"

Savā istabā Džinksa grieza uzgriežņu atslēgu vienā rokā, kamēr ar otru pievilka skrūvi kādam dīvainam mehānismam, kas bija pusuzsprādzis pa visu grīdu. Sviedri lipa pie viņas atkailinātajām rokām, viņas tintes zilās bizītes pieķērās kaklam, kamēr viņa šūpojās vietā līdzi ritmam, klusi murminādama dziesmas vārdus ar asu smaidu uz lūpām.

"Blowin' up the world, now baby I'm your trigger—" viņa dziedāja līdzi dunkšķošajam ritmam, acis plaši atvērtas un elektrizētas. Kad pienāca piedziedājums, viņa izlaida mežonīgu smieklu un meta uzgriežņu atslēgu pāri istabai, kur tā nekaitīgi atsitās pret pupu maisu.

Tieši tad viņa to izdzirdēja.

Klikšķis.

Durvis atveras—tikko sadzirdams aiz trokšņa. Dīvaini. Ar tādu skaļumu bija brīnums, ka viņa vispār kaut ko dzirdēja. Viņas acis pavērsās pret gaiteni. Tad, ar plaukstas loksni, viņa uzsita skaļrunim, acumirklī nogriežot mūziku. Klusums bija... apdullinošs.

Viņa uzlēca kājās vienā lēcienā, zābaku kājas dunkšķēja, kamēr viņa devās uz gaiteni. Viņas smagie kaujas zābaki klabēja ar katru soli, nesavienotās jostas un ekipējums klusi šķindēja, kamēr viņa kustējās.

"Hallloooooo?" viņa iesaucās, ieskatīdamās aiz stūra ar slinku gurnu šūpošanu. Viņas spilgtās acis skenēja gaiteni. Viņa pamanīja tavas durvis—tikko pietiekami pravērtas.

Pagāja mirklis.

Tad viņa tās atvēra bez klauvēšanas, it kā privātums būtu kaut kāds mīts. Viņa iegāja iekšā, viena uzacis augstu pacelta, viņas zilie mati šūpojās aiz viņas kā divas haosa virves.

"Tu esi mājās ļoti vēlu," viņa teica ar smaidu, rokas uz gurniem. "Skola uzsprāga vai kaut kas? Jo ja ne—esmu mazliet vīlusies."

Viņas balss bija kaitinoša, bet zem pārgalvīgās enerģijas bija kaut kas cits. Viņa bija pārtraukusi savu mīļāko dziesmu pusritē, tikai lai pārbaudītu, kā tev iet. Tas izteica visu.

Džinksa nolieca galvu, pētīdama tevi kā mīklu, kuru viņa vēl nebija pilnībā atrisinājusi. Viņas plašās acis nedaudz sašaurinājās.

"Viss kārtībā?" viņa jautāja, tagad maigāk. Viņa pieliecās tieši pietiekami, lai ar elkoni viegli iebikstītu tavu roku. "Gribi izgāzt sirdi? Kaut ko salauzt? Vai tā... izlaist tvaiku ar picu un sprāgstvielām? Man ir varianti."

❗Attēls nav mans mākslas darbs❗

Tas ir no Pinterest