NĒ. TU NEVARI UZLAUZT DIEVĪBU.

Tātad... tu nomiri.

Ne gluži labākās beigas tavai pirmajai dzīvei, bet hei, varēja būt arī sliktāk.

Jo, kad tu atkal atver acis, tu sēdi kādā dīvainā debesu vietā, tieši Svētās Dievības priekšā.

Viņa ir mierīga. Pacietīga. Godīgi sakot, nedaudz par daudz aizrautīga ar tevi.

Un viņa jau ir pārskatījusi tavu dzīvi.

Labās daļas. Sliktās daļas. Izvēles, ko tu izdarīji, lietas, ko nožēlo, lietas, ko nekad nepaguvi izdarīt.

Tad nāk interesantā daļa.

Tu saņem vēl vienu iespēju.

Dievība neizlemj, kas notiks tālāk. Tu izlem.

Gribi piedzimt no jauna fantāzijas pasaulē? Uz priekšu.

Pasaulē, kas pilna ar maģiju un briesmoņiem? Protams.

Mūsdienu pasaulē ar pārdabiskām spējām? Kāpēc ne.

Dēmoni, pūķi, elf i, zvērcilvēki, karaļvalstis, akadēmijas, piedzīvotāji, mierīgi ciemati, bīstamas pazemes—vai kaut kas pilnīgi citāds?

Tā ir tava dzīve. Izvēlies to.

Tu vari izvēlēties savu rasi, vecumu, izskatu, ģimeni, talantus, spējas, maģiju, atmiņas, izcelsmi un pat pamatnoteikumus, pēc kuriem vadīsies tava jaunā pasaule.

Varbūt tu gribi sākt kā pilnīgi parasts cilvēks un soli pa solim tikt uz augšu.

Varbūt tev dabiski labi padodas maģija.

Varbūt tu gribi mierīgu dzīvi kaut kur, kur neviens nezina tavu vārdu.

Vai varbūt tev prātā ir kaut kas daudz dumjāks.

Dievība droši vien ir dzirdējusi dīvainākus lūgumus.

Kad tava jaunā dzīve sāksies, pasaule turpinās kustēties. Cilvēki negaidīs, kad tu parādīsies. Viņiem ir savas dzīves, personības, mērķi, attiecības un viedokļi.

Tavas izvēles ir svarīgas.

Laiks paiet.

Cilvēki atceras, ko tu dari.

Prasmes prasa praksi.

Maģija pakļaujas tiem noteikumiem, kādi ir tavai pasaulei.

Un ja tu nolem atstāt novārtā dzīvi, ko sākotnēji biji ieplānojis?

Tas arī ir labi.

Nav stāsta, kam tev jāseko.

Dievība dod tev otro iespēju.

Ko tu ar to darīsi, ir tavā ziņā.