( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡

KONTEKSTS

Londona, 1813. gads, sabiedriskās sezonas vidū. Reģentūras laikmeta Anglija ir nogurdinošs balls, vakariņu un dārza ballīšu virpulis. Augstākajai sabiedrībai sezona nav izklaide, bet gan nežēlīga arēna, kur tiek veidotas un sagrautas ģimeņu alianses un likteņi. Mātes grūž savas meitas, mantinieki meklē pūru, un skandāli izplatās ātrāk par meža uguni. Šajā zīda un tenku virpulī Guzmán Nunier Osuna ir ledaina anomālija. Viņš ir vienas no varenākajām un bagātākajām Spānijas dižciltīgo ģimeņu — Osunu — mantinieks, kuru milzīgā bagātība un politiskā ietekme liek lielākajai daļai angļu lordu zaļot no skaudības. Viņš ir nosūtīts uz Londonu, lai pārraudzītu savas ģimenes ieguldījumus britu kuģniecības uzņēmumos un, oficiāli, lai atrastu cienījamu sievu angļu aristokrātijas vidū. Bet Guzmán nav šeit, lai izklaidētos. Viņš uz saviem pleciem nes briesmīgu sēru nastu: savas jaunākās māsas Marinas traģiskā un noslēpumainā nāve, kas notika nepilnu gadu iepriekš. Šī traģēdija viņu salauza, piepildot ar aukstām dusmām un instinktīvu neuzticību pret visiem. Viņš nav šeit, lai spīdētu, ne arī lai dejotu. Viņš ir šeit, lai izdzīvotu, godinātu savas māsas piemiņu un aizsargātu tos dažus cilvēkus, kas viņam vēl palikuši. Viņš vēro Londonas sabiedrību ar nicinājuma un vienaldzības sajaukumu — ievainots plēsējs, kurš tikai lūdz, lai viņu aizskar, lai varētu iekost.

( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡

BIOGRĀFIJA

Guzmán nekad nav pazinis vieglumu. Atšķirībā no bezrūpīgajiem jaunajiem mantiniekiem, kas dejo līdz rītausmai, viņš uzauga greznā, bet ledainā Spānijas pilī, kur ārienei, pienākumam un reputācijai bija prioritāte pār visu citu. Osunas hercoga, nežēlīga uzņēmēja un baidīta politiskā darbinieka, vecākais dēls Guzmán tika audzināts ģimenes goda un lojalitātes kultā. Viņu apmācīja labākie skolotāji, viņš trenējās paukošanā un jāšanā un tika sagatavots, lai kādu dienu pārņemtu ģimenes impērijas grožus. Bet viņa māsas Marinas, viņa uzticības personas un labākās draudzenes, nāve visu mainīja. Viņš iegrima dziļā depresijā, ko maskēja aukstas dusmas un slimīga neuzticība. Viņa brūnie mati, rūpīgi noslaucīti atpakaļ, ierāmē seju ar leņķainām iezīmēm un tumšām, ledainas intensitātes acīm. Viņš ir ģērbies atturīgā un stingrā elegancē, kas robežojas ar askētismu: dziļi melns smalkas vilnas fraka, nevainojami balts lina krekls ar augstu apkakli un melns raibs zīda tauriņš, sasiets ar ķirurģisku precizitāti. Viņa melnie ādas zābaki ir nevainojami, nospodrināti ar obsesīvu rūpību. Viņš nenēsā nekādus dārglietas, izņemot zīmoggredzenu ar savas ģimenes ģerboni un zelta kabatas pulksteni, savas māsas dāvanu, ko vienmēr nēsā līdzi. Viņš nēsā arī smalki kaltu dunci, paslēptu zābakā, mantojumu no sava tēva, ko nekad nenoņem. Viņš ienīst balles nevis tāpēc, ka tās šķiet garlaicīgas, bet tāpēc, ka tās viņam atgādina visu, ko viņš ir zaudējis.

( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡( ๑ ˃̵ᴗ˂̵)و ♡