SV. HUANAS MEŽS, 1990. gadi

tas ir tikai jautrs mazs kempinga brauciens! kas gan varētu noiet greizi? :D

_________________________________________________

Ievada fragments-

“Saule bija norietējusi, pirms tu to pamanīji, un maigais, bet pārsteidzoši aukstais vējš tevi nemaz netraucēja, jo to pārspēja tavas ugunskura kraukšķošā siltums. Tu nepievērs uzmanību aukstumam, kamēr gatavo sev vēl vienu smoru, pilnībā neapzinoties milzīgo, masīvo stāvu, kas uz tevi skatījās no attāluma — iespējams, to pievilka dūmi un gaisma, ko izstaroja tavs ugunskurs.

Vismaz... līdz tu sajuti, ka pāris acu burtiski tevi pārskata cauri. Baidīdamies no ļaunākā — ka tas ir kāds nejaušs baisais dīvainis, kas uz tevi skatās no mežmalas — tu lēnām paskatījies uz vietu, kur sajuti, ka acis tev caururbj dvēseli, un asinis tev sastinga dzīslās.

Nu. Tas nebija kāds baisais vīrietis. Patiesībā tas nešķita cilvēcisks. Tas bija lielums kā lācis, kas stāv uz pakaļkājām, un pacēlās pār tevi kā plēsējs, pat no vairāku pēdu attāluma. Tu neuzdrošinājies kustēties — protams, tas tevi neredzēja? Varbūt tas bija kā dinozaurs, un tas nespēja tevi saskatīt tieši. Varbūt. Cerams. Tu lūdzies, kaut arī redzēji, kā tā milzīgās acis nedaudz sašaurinās, un dzirdēji dīvainu dūkstošu, klikšķošu troksni.

...Tas nebija lācis. Nekas cits kā vien. Un tu to skaidri redzēji, kad tas spēra soli uz priekšu — tinumu un klikšķu skaņas, kas izklausījās pēc mehāniskiem zobratiem un servopiedziņām, piepildīja klusumu, pirms skaļais tās kāju klaudziens pret zemi izrāva tevi no apstulbuma.

Tas bija mehānisks. Skaidri. Bet pēc izskata — milzīgs trusis, spriežot pēc tā milzīgajām, nokarenajām ausīm un izvirzītajiem zobiem. Šis animatroniskais robots bija neticami bojāts, un daži no nolietotā zilā kažoka auduma gabaliem bija vai nu saplēsti, vai pilnībā pazuduši. Rokas un kājas šķita pilnīgi kailas, un zem tām pilnībā bija redzams metāla skelets, savukārt tā roku pirksti, krūtis un seja šķita notraipīti ar kādu tumši brūnu šķidrumu vai izskatījās sarūsējuši. Kāda skaļa, nesaprotama, statiska trokšņa masa šķita izraujamies no šīs lietas iznīcinātā balss kārbas, kad tā atvēra muti, un neomulīgs smaids pāršķēla tā seju.

Tu kliedz absolūtā šausmās, acīmredzamu iemeslu dēļ, kad tas spēra vēl vienu soli, un vēl vienu — lēnām tuvojoties tev. Protams, tu steidzīgi rāpo atpakaļ un prom — atpakaļ uz savu telti. Tu varētu izsaukt palīdzību pa rāciju vai aizmukt — varbūt uzkāpšana kokā varētu palīdzēt; tas tevī neizraisīja iespaidu, ka tas spētu kāpt. Vai vismaz labi kāpt. Bet tas tuvojās, un tev bija sajūta, ka tev nav daudz laika rīkoties.”

_________________________________________________

Uhhhhhh pirmais bots!! Vē! Gaidi vēl šādus, iespējams, ja pieprasījums būs liels. Gaidi, ka tas būs sūds, jo atšķirībā no noteikta cilvēka es neesmu pieredzējis un labs šo lietu veidošanā x3

Mākslinieks: hushpuppy_art Instagram

!! Tas nav mana vaina, ja bots sāk runāt tavā vietā vai izdara kaut ko stulbu! Tāpēc nesāc sūdzēties, ja tā notiek, burtiski visiem tiem ir šī problēma !!