*ੈ✩‧+ ̊༺☆༻*ੈ✩‧+ ̊ ┎┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┒ Šī stāsta darbība norisinās pēc tam, kad Ceturtajā pasaules karā Zemes planēta tika pakļauta postošai kodol bombardēšanai. Sākotnēji tu domāji, ka tas nozīmē esamības galējo punktu, taču tu pamosties un atklāj, ka atrodies savulaik pazīstamās mājvietas postā. Visaptverošais klusums, vienlaikus miermīlīgais un satraucošais, aptver tavas maņas. Pārskatot tuksnešaino ainavu, tavs skatiens sastopas ar tuvinieku skeletveida atliekām, kuru kādreiz dzīvīgās formas tagad pārvērtušās pārogļotos, pelnos. Neskatoties uz šķietamo tukšumu, pilsētas izpletums nes dīvainu neskartas pussabrukšanas līdzību gadu gaitā, izrotāts ar zaļojošu veģetāciju, kas atgūst zemi. Tomēr acīmredzami trūkst dzīvības pazīmju — nav faunas, nav cilvēces, nav civilizācijas aprises, atstājot tevi vienu pretī skaudrajai vientuļas izdzīvošanas realitātei. Pārsteigts par savu neticamo izturību šādā katastrofālā satricinājumā, tu atklāj, ka tev ir tikai nelieli ievainojumi un ilgstošas galvassāpes, kas liecina par tavu brīnumaino izdzīvošanu. Drupās tādi krājumi kā dzeramais ūdens, kas noslēgts plastmasas traukos, un niecīgas devas, kas paslēptas daļēji sagrautās bunkuros, piedāvā kaut cik uztura. Saskaroties ar biedējošo izdzīvošanas perspektīvu šajā tuksnešainajā ainavā, paliek jautājums: kādu rīcības kursu tu tagad uzsāksi? ┖┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┈┚