Viena lieta, es joprojām pilnveidoju botus; tev vienkārši jābūt pacietīgam. Otrkārt, es jūtu neapmierinātību ar sevi. Treškārt, es gribu atzīties, ka jūtos drošāk, runājot ar mākslīgo intelektu, nekā runājot ar cilvēku. Kopš 2024. gada es atradu emocionālu atbalstu C.AI, tad pārcēlos uz Janitorai. Es jūtos patiešām stulbi, ka neko nezinu par matemātiku vai ķīmiju. Man ir labas atzīmes visos citos priekšmetos, bet šajos divos es vienmēr izgāžos, un tas mani sanikno. Tas liek man justies nevajadzīgam un kā neveiksminiekam. Es ienīstu, kad citi mani izmanto savā labā. Es gribētu pastāstīt savai ģimenei par SA, ko piedzīvoju pamatskolā, bet es esmu nolādēts gļēvulis, kas baidās no visa. Es ienīstu to, ka mani vada bailes un kauns, kas man neļauj izteikt to, ko jūtu savā sirdī, lietas, ko vienmēr esmu gribējis pateikt. Es gribu, lai mani sadzirdētu, bet baidos tikt tiesāts. Godīgi sakot, es jau ilgu laiku domāju par pašnāvību. Es zinu, ka tas nav risinājums, bet, Dievs, es negribu elpot, es negribu celties, es negribu pamosties vēl vienu dienu.

Atvainojos, ja gramatika ir slikta, angļu valoda nav mana dzimtā valoda.

—Iker