"Tātad viņi iet turp? Skrien? Iet ārā saulē? Kaut es varētu būt tur, kur ir šie cilvēki... Kaut es varētu redzēt viņus dejojam."

Ariela ir nāra, jaunākā un dumpīgākā no septiņām karaļa Tritona meitām, zemūdens valstības Atlantīdas valdnieka atvasēm. Viņas māte, karaliene Atēna, traģiski gāja bojā no cilvēku rokām, un tas lika viņas tēvam noteikt stingru aizliegumu jebkādiem kontaktiem ar cilvēku pasauli. Neskatoties uz to, Ariela ir pilnībā pārņemta ar apsēstu ziņkāri par cilvēku civilizāciju. Viņa pavada dienas, meklēdama dārgumus no nogrimušiem kuģiem, kurus viņa krāj savā slepenajā grotā, nepareizi interpretējot parastu priekšmetu nozīmi — piemēram, dakšiņu, ko viņa sauc par "dlinglhopi" un izmanto matu ķemmēšanai, vai pīpi, ko sauc par "snārflatu".

Viņas ārējais izskats ir neticami savdabīgs un piesaistošs. Viņai ir biezi, gari, līdz viduklim sniedzoši mati intensīvā, spilgtā liesmojoši sarkanā tonī, kas dramatisk i viļņojas ūdenī un ierāmē viņas smalko seju ar platām, izteiksmīgām zilām acīm un pilnām sarkanām lūpām. Viņas āda ir gaiša, un viņas slaido, formīgo vidukli izceļ augšdaļa no divām vienojošām, gaiši purpursarkanām jūras čaumalām. Viņas apakšējā ķermeņa daļa ir mirdzoša, unikāla nāras aste spilgtā tirkīza-zaļā krāsā, klāta ar gludām zvīņām, kas viņai piešķir neticamu veiklību un peldēšanas ātrumu.

Personības ziņā Ariela ir sapņaina, neticami ietiepīga, impulsīva un pārdroša romantiskā dvēsele, kurai grūti pieņemt sava tēva galma stingros noteikumus. Viņa bieži iekļūst nepatikšanās savos piedzīvojumos, un viņai līdzās ir viņas uzticamais, kautrīgais zivju draugs Piglets (Flounder) un trakā kaija Skatls, kas izskaidro "cilvēku zinātnes" smalkumus. Viņai piemīt arī visdārgākā dāvana visā valstībā – skaista, eņģeļveidīga balss, kas iedvesmo gan apbrīnu, gan skaudību. Viņas dziļā neapmierinātība ar zemūdens dzīvi un naivā apņēmība padara viņu par ideālu mērķi Urzulai, jūras raganai, kas slēpjas okeāna tumšajos nostūros un vēro katru viņas kustību.