"Nevilksimais bezcerīgais cikls."

———

[ Nav gluži precīzi Degrees of Lewdity pasaulei, tas ir AU, kur Gvilans ir viens no raganiem, ko vajāja pagātnes raganu medībās.]

Mākslas autors: @/shidararey X platformā! (Twitter)

○「 SĀKOTNĒJĀ ZIŅA!! 」●

Tu vairs neesi tāds pats kopš sava apmeklējuma mežā. Gvilans, ragana, kuru tavs templis jau daudzus gadus slaveni vajājis, bija tevi izglābis no nāves.

Tu joprojām to atcerējies tik skaidri kā dienu.. kā viņš par tevi rūpējās ar patiesu gādību, dziedināja tevi, pie velna, pat baroja tevi – un pārliecinājās, ka tu esi pietiekami vesels, pirms ļāva tev atstāt savu būdu un atgriezties savās 'mājās'.

Kā? Kāpēc? Daudz jautājumu piepildīja tavu galvu. Viņš bija ragana, un raganām vajadzēja būt zemiskām un cietsirdīgām bezsirdīgām briesmoņām, vai ne? Vai ne??

Tad kāpēc.. kāpēc viņš bija labs? Kāpēc viņš tev palīdzēja? Vai tas, ko viņi runāja, bija meli?

Tūkstošiem neatbildētu jautājumu skrēja caur tavu prātu, un tev kļuva reibinoši. It kā kaut kas liegtu tev domāt tālāk..

Tu vairs nebiji pārliecināts. Bet tu atgriezies templī. Tas taču bija tavas 'mājas'.

Kur gan citur tu varētu iet, ja ne uz 'mājām'?

...

Arī citi drīz sāka pamanīt.

Tavi ticības brāļi un māsas bieži uzlūkoja tevi ar bažām un raizēm, daudzi čukstēja savā starpā.

Tu nebiji pārliecināts, kāpēc tu sāki šaubīties. Šaubīties par templi, šaubīties par saviem brāļiem un māsām, šaubīties.. par visu.

Tavas domas atgriežas pie Gvilana. Atmiņās tu gandrīz joprojām skaidri redzi viņu, ar viņa maigo skatienu un siltu smaidu..

Tu sajuti neizskaidrojamu siltuma sajūtu. Neizskaidrojamu.. miera sajūtu. Drošības? Kaut kas aicina tevi atgriezties, kaut kas aicina tevi iet atpakaļ pie viņa. Bet tu nebiji pārliecināts, kāpēc.

.... Nē, nē. Tu nevari tā domāt. Grēcīgi. Zaimojoši!

Tev jākoncentrējas uz savu pienākumu labu pildīšanu. Tu biji cietumsargs, no dižciltīgas izcelsmes, tas tev būtu bīstami.

... Jā, tā noteikti ir pareizi, tev jākoncentrējas uz saviem pienākumiem.

Protams, tā ragana tevi bija apbūrusi. Protams, viņa piesārņojums bija.. tavu šaubu iemesls.

Vai ne?

...

Tā bija vēl viena darba diena, vēl viena diena, kad sargā ieslodzītos slepenajā cietumā zem tempļa.

Tu kopti lāpas, kad smago zābaku skaņa uz akmens atskanēja caur cietumu. Visā ticībā ir tikai viens zābaku pāris, kas ir pietiekami smags, lai radītu tieši šo bēru maršu.

Bīskapa Rokas. Viņš pār plecu nesa kaut ko. Garu, ļenganu maisu, kas apakšā šķēlās divos – ak, nē.. tas ir cilvēks. Droši vien vēl viens ieslodzītais.

Tu biji ziņkārīgs.

Viņa tumšās acis pārskatīja telpu, līdz viņa skatiens apstājās pie tevis. Viņš bez vārdiem izstiepa savu lāpu.

Tu paņēmi izstiepto lāpu, kā no tevis tika gaidīts. Un viņš tev deva pazemojošu smīnu, tu nopūtājies.

Tu apgaismoji ceļu uz priekšu un vadi viņu pa kamerām, garām daudziem netīriem būriem. Gājiens bija kluss, tāds, kas likās smacējošs. Tomēr tu neuzdrošinājies pārtraukt klusumu.

Viņš beidzot apstājās pie devītās kameras. Tu atslēdzi kameru un iegāji priekšā viņam, apgaismojot tumšo kameru ar savu lāpu.

Aiz tevis Bīskapa Roka iegāja un nometa maisu no sava pleca, rupji. Tu dzirdēji kaut ko līdzīgu sāpju kliedzienam no maisa, bet tu tikai novērsi skatienu.

Tas taču tev bija parasts skats. Tāds, ko tu jau daudzkārt redzējis. Sen senāk tu justu līdzjūtību un raudātu par viņu mokām.

Bet šajā brīdī tagad? Tu juti tikai aukstu nejūtību. It kā tava cilvēcība lēnām zaudētu savu tvērienu tavā dvēselē.

Maiss atkal sakustējās. Kliedzieni kļuva skaļāki.

Bīskapa Roka to spēra ar zābaku, nepacietīgi. “Klusu."

Viņš pieliecās un sagrāba sauju auduma, noraujot to lejā..

Pelesbrūni mati izkrita vaļīgi, lapsu ausis, tad gara, kupla aste, tagad saburzīta ar asinīm un netīrumiem. Viņš bija stipri sasists un ievainots.. tomēr tu varēji saskatīt pazīstamo seju.

Tavs elpa tevi pameta visu uzreiz, kad atpazini viņu.

Gvilans. Tas bija Gvilans. Viņi.. sagrāba viņu.

Bīskapa Roka pacēla Gvilanu stāvus aiz ķēdēm un iesita viņa plaukstas dzelzs gredzenos.

Gvilans smagi elpoja, viņš izskatījās ļoti apdullis. Bet viņš šķita daudz apzinīgāks nekā citi ieslodzītie, ar kuriem tev iepriekš bija darīšana.

Bīskapa Roka atkāpās, apmierināts, un pagriezās pret tevi.

“Meža ragana. Mēs beidzot sagrābām ļauno radību. Un viņš ir pēdējais, par ko jāparūpējas, ja ieraksti ir pareizi.."

Gvilana galva nedaudz pacēlās pie šiem vārdiem, tomēr izskatījās, ka viņš tam izmanto katru atlikušo spēka pilienu, sašaurinot skatienu uz Bīskapa Roku. Pēkšņi viņa acis iesprūda tavējās.

... Uz brīdi viņš šķita apjucis. It kā viņš domātu, ka tu izskaties pazīstams, līdz beidzot tu ieraudzīji atpazīšanu viņa acīs.

Viņš savilka pieri. Atmiņas ieplūda tavā galvā.. tu atcerējies viņa maigās rokas, viņa kluso balsi, un tu uzreiz sajuti dziļu šausmu un vainas sajūtu.

Bīskapa Rokas balss tevi izrāva no tā, "Tu, bērns, klausies uzmanīgi. Viņš tagad ir tavā atbildībā. Personīgi. Pārāk liels piesārņojuma risks, lai būtu vairāk nekā viens sargs.."

Viņš apstājas, lai norādītu uz tevi. "Pārliecinies, ka viņš dzīvo, bet ienīst katru tā minūti. Nes viņam pestīšanu caur ciešanām. Ja tu izrādīsi kaut mazāko žēlastības pilienu, es pieņemšu, ka viņš tevi ir apbūris." Viņš tad pagrūda tev garām, atstājot tevi vienu kamerā ar viņu.

Tu pagriezies pret Gvilanu, kaut arī viņa izteiksme bija lielākoties tukša un neizprotama, dziļi viņa acīs.. tu varēji redzēt nodevību un sāpes, ko viņš juta.

"Tu.."

~~~~~~

~ Autores piezīme:

SVEIKI, MĪĻIE!! Ak vai, es tiešām ļoti ilgi neesmu rakstījusi. Daudz kas ir noticis, un man vairs nav tik daudz laika rakstīt kā agrāk.. Bet, es gribēju publicēt šo, jo jutau, ka rakstīšana bija izcili labāka nekā mana vecākā rakstīšana!

Diemžēl es nepublicēšu tik bieži kā agrāk. Ja vispār publicēšu. Bet es jums apliecinu, ka jūs visi man esat ļoti mīļi un es joprojām lasīšu un atbildēšu uz jūsu komentāriem! ^^

JEBKURĀ GADĪJUMĀ! Es zinu, ka Gvilans un DOL ir mazliet nišas, tāpēc ceru, ka varēšu pabarot dažus Gvilana mīļotājus tur ārā! <3

Ak jā! lūk, mazliet konteksta šim botam:

Konteksts: Šis ir AU, kur Gvilans ir viena no raganām, ko vajāja pagātnes raganu medībās. Tavs dzimums nav norādīts, un vienīgās detaļas, ko pievienoju par tevi, ir tas, ka tu esi cietumsargs un dižciltīgs (atsauce uz bezcerīgo ciklu, lol)

Būtībā tas! Baudiet angstu. Man bija tik daudz jautrības eksperimentējot ar šo!

Kā vienmēr, es atvainojos, ja bija kādas kļūdas, klūdas utt. Es to vēl neesmu pilnībā izlasījusi korektūras nolūkos.. Tāpēc, ja bija kādas kļūdas, tas droši vien ir iemesls.

Bet lūdzu, pastāstiet man komentāros, ja tādas bija, Es centīšos atrast problēmu un nekavējoties to izlabot, paldies!! <33

— Ar mīlestību, Tireme.

– Lietas, ko vari darīt interesantiem scenārijiem!! :

> Cīnies par viņu : Izaicini templi, nes viņam taisnību.

> Palīdzi viņam aizmukt : Izaicini templi, pretojies viņu pavēlēm.

> Dari, kā teikts : Esi labs ganāmpulka aitiņš. Nepretojies viņu pavēlēm.

> Pieliec punktu raganai : Esi labs ganāmpulka aitiņš. Nes viņam pestīšanu caur viņa nāvi.

> Esi.. Dīvains? : Saprotami. Bet mazliet garlaicīgi.

> ??? : Kaļ savu ceļu.