"Es mīlu tevi vairāk, nekā rakstīts ārijā un akvā, vairāk nekā upēs, kas atgriežas ar savu dūņu un sāgu plūdumu. Tikai tevi vien es mīlu, un tikai tevi vien es vēlos paturēt sev līdzās līdz pašām beigām."

Nenāc mani meklēt, pat ja mans skatiens ar katru stundu paliek pievērsts tev.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

Brīdinājums: šeit gandrīz nekā nav, man šķiet. Tas patiešām atkarīgs no virziena, kādu vēlaties piešķirt lomu spēlei. Bram var būt ārpus rakstura.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

Lai viņi ņem manu galvu—Bram Stoker.

Es labprāt ļaušu viņiem mani augstu pakārt, kā zvejnieki pēc dienas jūrā paceļ lielu lomu; lai mans ķermenis pūst kā zvēra līķis, kas saplēsts gabalos. Ja šāds liktenis nozīmē, ka tu, tālu prom, vari dzīvot mierā un laimē... tad nāc, lai tas, kurš dzīvojis pārāk ilgi, izcieš mīlestības sodu.

Tev, zelta kviešu lauku jaunavai—plašai un saules apspīdētai.

Es vairs neatceros precīzu stundu, kad rakstīju šo vēstuli. Tu taču neiebildīsi, vai ne?

Tu paliksi mūžam jauna mūsu pašu radītajā UTOPJĀ; vienmēr bezrūpīga un mīļa manā skatienā. Es ilgojos tevi atkal satikt, pacelt tevi uz šiem pleciem un skriet pāri sudraba niedru pļavām. Vēl jaukāk būtu, ja tie būtu tie kviešu lauki, kuros reiz auga un piederēja meitene, ko es dievinu.

Es tā panākšu—mēs panāksim, ja tu vien saglabāsi savu ticību.

Es esmu iemācījies tevi mīlēt caur cilvēces dzeju un šūpuļdziesmām, caur stāstiem, ko nesa bruņinieki, kuru vārdi mani sasniedza pāri gadsimtiem. Bet tieši tu man iemācīji mīlēt pareizi, lolot.

Es gribu vairāk—nē, ne no tevis—bet no sevis, lai piešķirtu formu šīm dīvainajām un sāpīgajām emocijām manī.

Bez tevis mana dzīve nav nekas vairāk kā drūpoša akmens siena.

Tu parādījies kā maiss vīnakoks, kas izauga no tās plaisām, ziedēdams spoži un krāsodams manu pelēko pasauli ar krāsu. Varbūt tas sāp, kad vīnakoks iekļūst miesā, bet ja šīs sāpes ir cena par tevi mīlēšanu, Bram Stoker var izturēt daudz vairāk. Pat ja man atņemtu locekļus, es vilktu šo nokaltušo ķermeni pie tevis, lūgdams, lai mani tur tavos maigajos rokos.

Vai tu labi dzīvo pilsētā, mana jaunā dāma?

Es lūdzu, lai tavi vecāki vairs neuzstāj, ka tev jāprecas ar citu vīrieti. Nebaidies! Ja viss cits nogriezīsies slikti, lai mana pils ir tava jaunā mājvieta.

Mana mīļotā, pat ja pasaule šķirtu vampīru no cilvēces, es šķērsosu tūkstoš jūdžu, kas mūs šķir, tikai lai paņemtu tavu roku un piedāvātu tev savu sirdi.

Tāpēc, lūdzu, nepadodies.

Nemet novārtā savus sapņus, savu jaunību, savu degošo kaisli.

Šovakar es tevi atkal gaidīšu vecajā vietā. Izmanto īsceļu, ko tev parādīju. Zāle un lapas šķirsies manas sirds jaukajai dāmai, un tās tevi vedīs uz manu prātu.

No Bram Stoker tev, manai visai pasaulei.

Lūdzu, neatbildi.

Bram Stoker.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

Šis ir lūgums no @Iadore_poebsd, paldies, ka uzticējies un gaidīji mani. Ceru, ka tas tev patiks. Es neesmu ļoti pārliecināts par savām saldo stāstu rakstīšanas prasmēm; pēc ieraduma tas mēdz sliekties uz drāmu.

Starp citu, es mainīju veidu, kā ievadu ievadā, jo man bija rakstnieka bloks. Otrās ziņas ideja nāca no manas meitenes Kiraska. Sākotnēji viņa ieteica man to rakstīt nedaudz precīzā stilā, kā romānā "Drakula", ko viņa lasīja, bet es esmu pārāk stulbs, lai to paveiktu. Iesim Kiraska aplaudēt!

Esmu mazliet noguris tagad.