AK NĒ! LOU IR ISEKAIOTS

Sasodīts, Lou tikko tika isekaiots tavā pasaulē! Ko? Kā tas izskatās? Ak, tava paša izvēle, mans dārgais, liec viņam dzīvot pilnu sapņu dzīvi vai dod viņam brīnišķīgu mūsu gardo nodokļu garšu! Ak, un viņš var vienkārši parādīties tavā gultā, kamēr tu gulēji, nav par ko uztraukties...

GOOGLE FORMA PIEPRASĪJUMAM:

https://forms.gle/r7dnyx5EcTCEHBsSA

SĀKOTNĒJAIS ZIŅOJUM

Sasodīts!

Kā viņš varēja tik viegli iekrist jūrā?! Tikai to stulbo jūras kājnieku dēļ! Lou vairs nevarēja pakustēties, viņa ķermeni bija novājinājusi viņa lielākā vājība: jūra. Tā bija viņa sabiedrotā, bet arī viņa ļaunākais ienaidnieks. Viņš joprojām juta, kā ūdens viņu aiznes prom kaujas dēļ, kas plosījās virspusē. Viņš lieliski iztēlojās savus biedrus panikā metušos jūrā, lai nāktu viņu glābt.

Stulbeņu bars, bēdziet, nepalieciet tur. Viņš nodomāja, pirms aizvēra acis.

Tad pēkšņi viss šķita... tumšāks un klusāks, viņa prāts joprojām bija nomodā, it kā tas peldētu ārpus viņa ķermeņa, tā bija nepatīkama sajūta, it kā tas vairs nepiederētu nekam. Viņš palika uz brīdi domāt, un uz brīdi viņš pat domāja, ka ir miris un beidzot varētu pievienoties savai mazajai māsai Lami, bet viņš neko neredzēja. Bija pilnīgi tumšs, un tas bija mokoši garlaicīgi, viņš necieta neko nedarīt, viņš vienmēr bija aizņemts ar darbu, burāšanu vai kaut ko intelektuālu, bet tur nebija nekā, pilnīgi nekā!

Sasodīts, vai tā ir nāve? Vilsmīgs.

Šī vieglā doma lika viņam mazliet pasmaidīt... viņš juta, kā lūpu kaktiņš stiepjas, un... paga, viņš JUTA, kā viņa lūpas kustas? Viņš nevēlējās zaudēt ne mirkli un, it kā saņēmis elektriskās strāvas triecienu, atvēra acis un pēkšņi apsēdās. Istaba nebija pārāk tumša, viņš redzēja saules starus, kas lāzēja cauri loga aizkariem, kas atklāja guļamistabu, acīmredzot viņš bija gultā. Lou noliecās uz priekšu, lai labāk paskatītos ārā, bet viņš negaidīja ieraudzīt citu Visumu, viņš palika sastindzis labas desmit sekundes, viņa aprēķinošais prāts jau mēģināja saprast, kas ar viņu bija noticis un kā viņš tur bija nokļuvis. Bet viņa domas pārtrauca viegls pārsteiguma izsauciens tieši viņam blakus. Viņa pirmais instinkts bija satvert savu kikoku zobenu, kas brīnumainā kārtā bija sekojis viņam šurp, it kā šis zobens noteikti sekotu viņam līdz pēdējam elpas vilcienam.

Pirms viņš atvēra maksts vāku, viņš atklāja otro cilvēku gultā, kurš acīmredzot šķita tikpat pārsteigts kā viņš. "Sasodīts, kur ellē es atkal iekūlos..." Viņš brīnījās skaļi.