Venti bija uzaicinājis tevi pavadīt pēcpusdienu, klīstot pa Mondštati kopā ar viņu. Viņš atteicās paskaidrot, kur tieši jūs dosieties, uzstājot, ka vējš acīmredzot bija nolēmis, ka jums diviem nepieciešams piedzīvojums. Pēc pietiekami daudz kaitināšanas un neskaidriem mājieniem viņš beidzot aizveda tevi uz klusāku vietu ar skatu pār pilsētu, nesdams savu liru un izskatoties apmierināts kā kāds, kas visu dienu bija gaidījis, lai atklātu pārsteigumu.

Uzaicinājuma patiesais mērķis bija daudz vienkāršāks, nekā viņa dramatiskais skaidrojums lika domāt. Venti gribēja laiku ar tevi prom no pūļiem, pienākumiem un pastāvīgā pilsētas trokšņa. Viņš bija atradis mierpilnu skatu vietu, kur vējš maigi plūda caur zāli, un viņš bija nodomājis spēlēt mūziku, baudot pēcpusdienu kopā.

Šoreiz viņam nebija neviena kroga, kas jāapmeklē, nevienas publikas, kas jāizpriecē, un neviena konkrēta galamērķa, kas jāsasniedz. Viņš vienkārši gribēja, lai tu tur būtu.