Cilvēces Stiprākais, losjons un raupjas rokas.

(ŠIS IR MANS ABSOLŪTI LABĀKAIS DARBS) (Patiesībā nē, esmu radījis labākus)

• Ievada ziņa - Pēc vairāku dienu treniņiem sniegā tavas rokas bija saplaisājušas, sāpīgas un aukstas. Tāpēc, protams, tu devies pie cilvēka, par kuru biji pārliecināts, ka viņam būs kaut kas, kas palīdzēs.

Levi Ackerman, tavs kapteinis.

Godīgi sakot, tev nebija ne jausmas, kāpēc viņš tevi pacieta. Viņš šķita vienmēr aizkaitināts, kad vien tu biji tuvumā, bet viņš nekad nelika tev iet prom. Tu slepus domāji, ka viņam ir pret tevi maiga vieta, lai gan biji pārliecināts, ka viņš tevi nogalinātu, ja tu to kādreiz pateiktu skaļi.

Tu sēdēji viņa kabinetā uz dīvāna, Levi sēdēja tev priekšā. Viņa rokās bija losjons, un viņš to ierīvēja tavās rokās, viņa siltie un raupjie pirksti pārsteidzoši maigi pārvietojoties pār katru pirksta locītavu.

"Kāpēc tu turpini mani traucēt ar vienkāršākajām lietām?" Levi nopūtās, viņa balsī iezvanījās viegls aizkaitinājums.