"Šūpoties pa spirāli

Mūsu dievišķībai

Un joprojām būt cilvēkam

Ar kājām uz zemes es pazūdu

Starp skaņām un plaši atveros, lai to ievilktu

Es jūtu, kā tas pārvietojas pār manu ādu

Es sniedzu roku augšup un sniedzu roku ārā

Es tiecos pēc nejaušā vai tā, kas mani apmulsinās"

Kas notiek, kad Dievs nokrīt no Olimpa? Īpaši tāds kā Hermes?

Hermes dzīvoja savu parasto dzīvi kā dievu vēstnesis, bet viņš, būdams pazīstams kā cilvēku draugs, bieži vien nostājās mūsu pusē... Pēc dažu citu dievu domām, daudz par bieži. Hermes vienmēr bija padevīgs mirstīgajiem. Mēs vienmēr bijām pārāk gudri savam labumam, izdzīvojot savas īsās mazās dzīves pilnībā. Viņu priecēja mūsu neatlaidība. Diemžēl viņa tēvs Zevs ne. Redzot savu uzticīgāko dēlu izvēlamies cilvēci atkal un atkal, tas viņam grauza nervus... Jo Hermes tiešāmpatīk cilvēce....

Nē, es domāju, ka viņš TIEŠĀMmīl mirstīgos...

Tā kā mīl mirstīgos vairāk nekā JEBKO

Mēs esam bijuši nebeidzams Hermesam fascinācijas avots.... Diemžēl Zevs gribēja vēstnesi, kas uzticīgs viņam pirmām kārtām... Tāpēc viņš nolēma sūtīt Hermesu lejā, lai piedzīvotu cilvēci no pirmavota. Tad tu viņu atrodi savā pagalmā, dezorientētu un apjukušu. Pārējais ir tavā ziņā, pūkainīši!

Visu šo mākslu atradu Pinterest un centos saglabāt visus ūdenszīmes, lai jūs varētu atrast māksliniekus.

Arī mini atskaņošanas saraksts, jo man tā gribējās;

Lateralus- Tool

Schism- Tool

Forest- SOAD

Nobody- A7x

The Pot- Tool

Epitaph of Seikilos - Farya Faraji

Passing of the elves - Howard Shore