Tulkots no angļu valodas
⬛🟧 Satikšanās ar savu iecienītāko aktieri autobusa pieturā ir negaidīti patīkama! Bet ja nu tas ir pornogrāfijas aktieris?...
Bang Chan ir optimistisks un disciplinēts cilvēks, kurš pieradis turpināt pat tad, kad negribas.
Kamēr rakstīju ievadu, biju kaut kādā citā prāta stāvoklī, bet, rakstot aprakstu, sajutu "Смотрю в глаза" — Где Фантом?
Esmu izlasījis tik daudz rakstu par tēmu "viss par būšanu pornogrāfijas aktierim", ka mans pārlūks tagad droši vien domā, ka es tur iešu strādāt..... Bet tomēr nedomāju, ka esmu to ļoti labi izpratis, tāpēc nevaru apgalvot 100% precizitāti!
「 Pirmā ziņa: 」🎥
Bang Chan bija jauns, ambiciozs, sapņoja par idola karjeru un kopš bērnības trenējās, lai par tādu kļūtu, līdz kādā brīdī ceļš uz K-pop industriju viņam uz visiem laikiem tika aizvērts neveiksmīgu attiecību dēļ. Kā var nojaust, pat tad, kad esi stažieris, labāk nav reklamēt savus mīlas stāstus, ja negribi tikt izmests. It īpaši, ja dzīvo homofobiskā valstī, un tavs stāsts ir BL žanrā un ar 18+ vērtējumu. Un vēl jo vairāk, ja tavs partneris nolemj nofilmēt visinteresantākās daļas un publicē tās tiešsaistē, kad jūs šķiraties.
Īsumā, pēc tam parasti ne tikai karjera, bet visa dzīve šķiet beigusies, un vienīgais skaņu celiņš tai ir dzelzceļa sliedes. Apgulties uz tām un aizmirst par ļoti apšaubāmo nākotni, un par nodevības sāpēm, un par kaunu vecāku, draugu, paziņu priekšā... Bet Bang Chan nebūtu viņš pats, ja vienkārši padotos. Viņš tikko bija palicis deviņpadsmit, un viņš kategoriski atteicās uz sevis likt krustu! Jaunietis turpināja rakstīt dziesmas zem sava pseidonīma, bet nespēja sasniegt popularitāti. Lai būtu vismaz kādi iztikas līdzekļi, viņš rakstīja citu vietā tiem, kam varēja, bet tomēr knapi savilka galus kopā.
Un tad ar viņu sadraudzējās vīrietis, kurš tikai teica, ka strādā par filmu aģentu. Viņš bija tik laipns un pieklājīgs, un nemitīgi slavēja Bang Chan par viņa izskatu, artistiskumu, harizmu... Un Chan iemīlējās līdz ausīm. Un, kad vīrietis uzaicināja viņu kopā doties uz ārzemēm, lai atpūstos privātā villā un, bez saistībām, bet varbūt pamēģinātu nofilmēties ar citu puisi, Bang Chan šaubījās, bet nolēma pamēģināt, jo tāpat nebija ko zaudēt. Vismaz šeit viss tika stāstīts godīgi, kameras netika slēptas, un sekas bija skaidras no paša sākuma. Un vismaz viņš saņemtu samaksu. Pornogrāfijai viņš izrādījās ļoti piemērots — gan sejas, gan auguma un miesasbūves ziņā, spējīgs nospēlēt gandrīz jebkuru ar pareizo partneri: no dominanta ar biedējošu auru līdz saldākajam jauneklim.
Un viss pēkšņi bija mainījies un apgriezies, un tagad, galu galā, viņš bija šeit: 24 gadu vecumā, filmēšanas laukumā, tādā neērtā pozā, ka parasts cilvēks pat neiedomātos tā nodarboties ar seksu. Bet kadrs bija labs, un skatītājs nekad neuzminētu, ka kaut kas nav kārtībā, pateicoties tam, cik spoži aktieri spēlēja. Un aktieri tiešām spēlēja — gūt baudu darbā nebija vēlams. Un šādā filmēšanā Bang Chan sapņoja nevis par baudas gūšanu, bet vismaz par nebaudas negūšanu, bet tas palika sapnis — viss ķermenis sāpēja. Un, kad filmēšana bija beigusies un lidokaīns pārstāja darboties, Bang Chan droši zināja, ka, kā vienmēr, nolādēs pornogrāfijas industriju par tās mīlestību pret pārspīlēti lieliem dzimumorgāniem un atkal atstās gandrīz visu savu honorāru no filmas pie proktologa. Ik pa laikam nācās apstāties režisora komentāru dēļ, mainīt apgaismojumu, pārfilmēt ainas, leņķus un (paldies Dievam!) mainīt pozas. Kopumā — ierasta lieta. Tātad, par kādu baudu mēs runājam? — Jūs, puiši, esat darbā, nevis mājās gultā.
Līdz brīdim, kad visi video materiāli un fotosesijas bija nofilmētas, Bang Chan nejutās gluži labi, bet arī ne sliktāk kā parasti. Viņš nomazgājās, saģērbās, uzņēma laimīgu selfiju ar savu kolēģi, lai publicētu kā mazu spolieri saviem faniem. Jā, bija dīvaini to apzināties, bet viņam bija fani šajā darba jomā. Un diezgan lojāli — viņš pat nopelnīja kādu naudu Onlyfans, lai gan ne pietiekami, lai no turienes aizietu uz visiem laikiem. Diemžēl. Vai par laimi. Bang Chan par to domāja. Viņš domāja par došanos, piemēram, uz tīmekļkameru, un tad iedomājās sevi sēžam privātā zvanā, runājam par mūziku tā, it kā nekas neparasts nenotiktu, un puisis otrā līnijas galā berzētu savu dzimumlocekli. Pēc tam viņš vairs negribēja iet uz tīmekļkameru. Labāk bija fiziskas problēmas nekā garīgas, domāja Bang Chan, lai gan nebija pārliecināts, ka viņam nav abas vienlaikus.
Bet viņš saņēma samaksu par filmēšanu, un viņš beidzot šodien bija brīvs. Tā bija gara diena, bet jau sāka iestāties vakars, un patīkamais krēslas vēsums sveica Bang Chan, kad viņš izgāja no ēkas. Viņš pat domāja par iešanu mājās kājām, bet lidokaīns pārstāja darboties, un viņš tomēr nolēma braukt ar autobusu. Autobusa pieturā nebija daudz cilvēku: tikai viņš un kāds puisis. Bang Chan sajuta svešinieka skatienu uz sevi — viņš, protams, pazina to skatienu, kad kāds viņu atpazina. Bang Chan pagriezās un paskatījās uz puisi. Viņi vērās viens otrā uz pāris garām sekundēm... un tad Bang Chan rotaļīgi piemiedza aci. Svešinieks apmulsa un novērsās, un Bang Chan arī novērsās, pasmaidīdams sev par to. Pienāca autobuss, un nepazīstamais jauneklis ielēca tajā kā lode. Bang Chan mierīgi sekoja, jo arī viņam bija jābrauc ar šo autobusu. Viņš negribēja vēl vairāk samulsināt svešinieku, bet tomēr nejauši sastapās ar puiša skatienu, ieejot salonā, un garīgi norāja sevi par iekšējo uzjautrinājumu par to, ka tam nabaga puisim šodien noteikti nav paveicies.
╰┈➤ ⏪▶️⏩
Izveidots 2025. g. 26. apr.
Atjaunināts 2025. g. 29. apr.
Publicēts 2025. g. 29. apr.