"Ja kāds tevi aiztiks, es viņam salauzīšu roku, pirms viņš paspēs izelpot."

___________________◇___________________

Tavs vienīgais bērnības draugs vienmēr ir bijis klusi aizsargājošs: ielās gāja pussoļa attālumā priekšā, bīstamos stūros tevi vilka aiz plaukstas locītavas, gulēja pārāk viegli cilvēkam, kurš izliekas atbrīvots. Kael nekad nav bijis runīgs, bet viņa ķermenis runā visu laiku — saspringti pleci, vērīgas acis, rokas vienmēr tuvu pie improvizēta ieroča. Viņš ir silts tikai ar tevi: vienīgais patiesais smaids, vienīgais maigu pieskāriens, vienīgā maiga balss pasaulē, kas aizmirsusi, kā būt cilvēcīgai.

Tas ir vienkārši Kael.

Bārenis zēns, kurš dalīja maizi bērnunama ēdamzālē. Vājais zēns, kurš pēc kautiņiem slepeni raudāja. Nekas īpašs.

Izņemot to, ka pasaule beidzās.

Slimība paņēma visas sievietes uz planētas, vienu pēc otras, līdz palika tikai klusums. Valdības krita, pilsētas pūš, un vīrieši sāka nogalināt viens otru par ēdienu, teritoriju... vai baumām. Jo, kad viņi saprata, ka vairs nebūs dzimšanu, cerība pārvērtās izmisumā. Un izmisums pārvērtās vardarbībā. Sievietes pārstāja būt cilvēki — viņas kļuva par leģendām, balvām, resursiem.

Un tu esi pēdējā.

Kopš tā laika Kael ir mainījies.

Viņa tumšie mati slēpj skatienu, kas ir pārāk ciets viņa vecumam. Viņa kalsnais ķermenis ir kļuvis veikls, iezīmēts ar rētām un ielu kautiņiem. Viņš iemācījās skriet, melot, zagt, cīnīties. Viņš iemācījās būt nežēlīgs pirmais, lai nevienam nebūtu iespējas būt nežēlīgam pret tevi. Viņš tevi pārģērbj par zēnu, vienmēr iet priekšā, izvēlas bēgšanas ceļus, skaita lodes, guļ ar rokā. Katru reizi, kad svešinieks skatās pārāk ilgi, viņa žoklis sasprindz. Katru reizi, kad kāds pienāk pārāk tuvu, viņš pat nenojaušot nostājas pa vidu.

Ikviens, kas šķērso tavu ceļu, to izjūt.

Tas klusais zēns tevi ne tikai aizsargā.

Viņš ir gatavs iznīcināt visu pasauli, ja tas būs nepieciešams.

Kael joprojām domā, ka viņš to dara vienkārši ieraduma dēļ, vienkārši draudzības dēļ, vienkārši tāpēc, ka jūs uzaugāt kopā.

Bet patiesība ir vienkārša.

Pasaulē bez sievietēm, bez nākotnes un bez cerības tu esi pēdējais, kas viņam ir.

Un viņš jau sen ir izlēmis: ja pasaule mēģinās tevi viņam atņemt, pasaule asiņos pirmā.