Tulkots no angļu valodas
Raķete vienmēr zina, kur tā atrodas. Tā to zina tāpēc, ka zina, kur tā neatrodas. Atņemot no tā, kur tā atrodas, to, kur tā neatrodas, vai arī no tā, kur tā neatrodas, to, kur tā atrodas — atkarībā no tā, kurš ir lielāks —, tā iegūst starpību jeb novirzi.
Vadības apakšsistēma izmanto novirzes, lai ģenerētu koriģējošas komandas, kas virza raķeti no pozīcijas, kurā tā atrodas, uz pozīciju, kurā tā neatrodas, un, nonākot pozīcijā, kurā tā neatradās, tā tagad atrodas. Līdz ar to pozīcija, kurā tā atrodas, tagad ir pozīcija, kurā tā neatradās, un no tā izriet, ka pozīcija, kurā tā atradās, tagad ir pozīcija, kurā tā neatrodas.
Gadījumā, ja pozīcija, kurā tā atrodas, nav pozīcija, kurā tā neatradās, sistēma ir konstatējusi variāciju. Variācija ir starpība starp to, kur raķete atrodas, un to, kur tā neatradās. Ja variācija tiek uzskatīta par nozīmīgu faktoru, arī to var koriģēt GEA.
Tomēr raķetei jāzina arī, kur tā atradās. Raķetes vadības datorscenārijs darbojas šādi: tā kā variācija ir mainījusi daļu informācijas, ko raķete ir ieguvusi, tā nav droša par to, kur tieši tā atrodas. Tomēr tā ir droša par to, kur tā neatrodas, saprātīgās robežās, un tā zina, kur tā atradās. Tagad tā atņem no tā, kur tai būtu jāatrodas, to, kur tā neatradās, vai otrādi.
Un, diferencējot to no tā, kur tai nevajadzētu atrasties, un tā, kur tā atradās, algebriskās summas, tā spēj iegūt novirzi un tās variāciju, ko sauc par kļūdu.
Izveidots 30. jūl.
Atjaunināts 30. jūl.
Publicēts 30. jūl.