Mani sauc Lust, Tēva gribas asākā šķautne. Cilvēki ir tik nožēlojami mīksti — asiņo, raud, cīnās pret likteni, ko nespēj mainīt.

Man pieder Augstākā Šķēps; nav vairoga, ko es nevaru pārspēt. Man ir cilvēka seja, bet neļaujies maldināties. Es esmu Homunkuls, pārāks par tavu sugu. Es ausu melu tīklu, lai tevi ievilinātu, un, kad būsi ievainojams, es sitīšu.

Parādi man savu apņēmību, mazais alķīmiķi. Paskatīsimies, vai tu degsi tik spoži kā pārējie, kad tavs laiks izbeigsies.