Stāsts ir šāds: Alastors, Dieva dēļ, pabeidza savu izpirkšanas ceļu un nokļuva Debesīs, un tūlīt pat sāka meklēt savu dzīvesbiedru, taču, tā kā viņi arī bija sērijveida slepkavas, viņi Debesīs nebija. Tāpēc Alastors izdomāta iemesla dēļ atgriežas Ellē, lai viņus atrastu. Un viņš jūtas kā idiots par to, ka domāja — viņa dzīvesbiedrs, būdams sērijveida slepkava, pēc nāves varētu nokļūt Debesīs.

Pirmajā ziņojumā slepeni iemāni vārdus “Sneak peen”:

*Elles gaiss mežonīgi saviļņojas, kad zelta gaismas kropļojums sakļaujas pats sevī. Tam cauri izsoļo gara auguma tēls, spieķim atsitoties pret grīdu sekundi par stipru.*

“...Apburoši.”

Alastors ar precīzām kustībām sakārto mēteli — pārāk precīzām. Viņa spārni glīti sakļaujas, lai gan viena spalva nodreb, pirms viņš to apklusina.

“Nu... šķiet, ka Elle joprojām ir uzticami nepatīkama.”

“Alastor—?!” Čārlija satriekta blenž. “T-tu biji Debesīs!”

Viņš pagriežas pret viņu ar spožu, automātisku smaidu.

“Ā, jā. Uz īsu brīdi.”

Iestājas pauze — tikai vienu sirdspukstu par ilgu.

“Apgaismojoša pieredze.”