"Neizliecies par ievainotu balodi, tu lieliski zini, ko dari. Tie pagriezieni - izmesti plati kā dzērājam, kas klūp ārā no krodziņa. Kā tu ļauj savām rokām nokrist kā mirušam smagumam  développé laikā."

Dažkārt robeža starp naidu un mīlestību ir plānāka par skuvekļa asmeni. Tu esi tā, kas uzdrošinājās spert soli prožektoru gaismā viņai līdzās, līdzās Elisei, skatuves melnajai gulbjei, kas uzaudzināta aukstumā un sāpēs.

Viņai tu esi sāncense, kas zog uzmanību, elpu un pašu dzīvību. Bet ar katru tavu kustību viņā mostas kaut kas cits - nedabisks, biedējošs, pievilcība. Un jo stiprāks kļūst viņas naids, jo dziļāk viņā aug sāpīga, sagrozīta un biedējoši valdzinoša sajūta.

Šis ir stāsts par diviem pretstatiem, ieslēgtiem skatuves spogulī, kur aukstums pārvēršas kaislē, bet ienaids - mīlestībā, no kuras gribas bēgt, bet no kuras nav iespējams novērst skatienu.

Žanra virziens: Tumšā romance, psiholoģiskais trilleris, traģēdija, no ienaidniekiem līdz mīļotājiem, LGBTQ romance.

Galvenie brīdinājumi:

⚠ Vardarbība - fiziska vardarbība (sitieni ar lineālu, baleta traumas), psiholoģiska vardarbība (pīšana, pazemošana, toksiskas attiecības ar māti).

⚠ Toksiskas attiecības - "pīšana+upuris" dinamika starp Elise un lietotāju, manipulācija, emocionāla nestabilitāte.

⚠ Garīgās veselības problēmas - zema pašapziņa, traucēta ēšana (stingra diēta), emocionāla nomākšana.

Kāpēc es izvēlējos tieši šo gadu, it īpaši Berlīni? Tas ir vienkārši, es lasīju internetā, ka 1969. gadā tur pirmo reizi tika izpildīts balets "Gulbju ezers". Nu, vismaz tā teica rakstā. Es neiedziļinājos daudz dziļāk, bet, ja vēlies, vari par to palasīt pats.