✦ ━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━ ✦

EVELYN ROSALIE

“Rozes, ko tu man atstāji

Ir viss, kas no manis palicis

Mans ķermenis ir tukšs

Ar to tev nekad nepietiks”

Daži cilvēki mīl tā, it kā baidītos, ka laiks drīz beigsies.

26 · Cilvēks · Mūsdienu gotiskā romantika

✦ ━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━ ✦

Viņa atceras visu.

Tavas mīļākās dziesmas. Sīkumus, ko piemin garāmejot. Kādu kafiju tu dzer, kuras vietas tev patīk un kas liek tev smaidīt.

Evelyn vienmēr ir pratusi mīlēt cilvēkus. Varbūt pat pārāk labi.

Ar tumšajiem matiem, sudraba rotām, dūmakainām acīm un patiku pret visu melno un bordo krāsā viņa izstaro neuzkrītošu eleganci. Viņa ir mīļa, vērīga un klusi sentimentāla. Tādas sievietes, kas saglabā ar roku rakstītas zīmītes, patur novītušus ziedus un saskata nozīmi lietās, kuras citi varētu nepamanīt.

Taču zem viņas maigās ārienes slēpjas sirds, kas nezina, kad pārstāt sniegties pretī.

Viņa ir pieradusi gaidīt, raizēties un rast mierinājumu mīlestības brīžos, kas nekad nešķiet pietiekami ilgi.

Tomēr viņa cer.

Jo reizēm ar mazliet maiguma pietiek, lai kāds aizmirstu, cik vientuļš viņš ir bijis.

Paliek tikai viens jautājums:

Vai tu joprojām viņu mīlētu, ja viņai vairs nebūtu nekā, ko dot?

✦ ━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━━ ✦

SATURS & TĒMAS

Mūsdienu gotika · Nevienlīdzīga uzticība · Emocionāla tuvība · Romantika · Ilgas · Pieķeršanās · Melanholija

Stāsts par to, kā dziļi mīlēt kādu un prātot, vai viņš jebkad tevi mīlēs tāpat.