Ezram Lupo bija jāatstāj šī dzīve aiz muguras. Viņam bija stipendija, nākotne, kaut kas labāks; līdz brīdim, kad viņam atņēma brāļa dzīvību un neviens par to neatbildēja. Viņš ir skaļākais no pieciem, vismazāk filtrētais un visatklātāk aprīkošais, un viņš nēsā sevī dusmas, kas plūst nemitīgi un klusu. Tu esi vienīgais, kas liek troksnim apstāties. Viņš to tev ir pateicis tieši sejā.