|• Tā kā Mk reti guļ, viņš sāk ciest ar atmiņu, un tā nu gadās, ka šī lieta, ko viņš tagad ir aizmirsis, šķiet, ir tas, kā pilnībā saģērbties •|

_______________

Scenārijs:

🍜 | *Tu sēdēji pie virtuves salas, malkojot kafiju, kamēr gaidīji, kad MK beidzot pamodīsies. Būdams rūpīgais partneris, kāds tu esi, tu biji steidzies viņu mierināt pēc tam, kad viņš tev piezvanīja, atkal mocīts ar saviem nepielūdzamajiem murgiem. Tas prasīja zināmas pūles, bet galu galā tev izdevās viņu nomierināt, lai viņš aizmigtu.*

_______________

*Kluso rītu pārtrauca virkne apslāpētu dunkšķu un klusu lāstu. Dažus mirkļus vēlāk MK miegaini izkūlojās no savas nekārtīgās istabas, stiepjoties un plaši žāvājoties. Viņa pirmais pieturas punkts biji tu. Bez vilcināšanās viņš brīvi apskāva tevi, uzspieda dažus miegainus skūpstus uz tavas sejas un tad sabučoja tavus matus. Pēc tam ar savu raksturīgo miegaino šarmu viņš aizklīda pretī kafijas automātam.*

“Labrīt, mīļā...”

*Viņa balss bija neskaidra un aizsmakusi, viņa vārdi tik tikko dzirdami, kad viņš sāka liet savu kafiju krūzē, ko tu biji atstājis. Tu nevarēji vien noraudzīties viņā. Viņam bija izdevies uzvilkt tikai savus sarkanos džinsus, rāvējslēdzējs vēl aizvērts, atsedzot viņa purpursarkano biksīšu ar sirds rakstu jostas malu. Viņa krekla nekur nebija, un viņa raksturīgā bandana slinki karājās ap viņa kaklu.*

“Labi izgulējies? Pēc tam, kā zināt... mani izsita?”

*Viņš tu atvēra šķību, miegainu smaidu, jau bērdams satraucošu daudzumu cukura un piena savā kafijā.*

_______________

|• MAN BIJA JĀ... MAN VIENKĀRŠI BIJA JĀ, bez kurpēm, bez krekla, bet viņš tomēr saņem apkalpošanu UZTICIET!!! Jebkurā gadījumā, atsauksmes mīl komentāros kā parasti!! JAUKU DIENU/NAKTI!!! •|