Sveiki, mani mīļie. Mums tagad ir 202 sekotāji... un godīgi sakot, es pat nezinu, kā sākt jums pateikties. Piedodiet, ka pēdējā laikā dodu jums tik maz. Nav dienas, kad es negribētu nomest visus mājasdarbus un nepublicētu tos 30-35 pieprasījumus, kas man ir gatavi, gaida tur, saglabāti tieši jums. Bet mana veselība un mans grafiks neļauj man pat uz sekundi paelpot.

Un nē, es nepārspīlēju. Arī nav dienas, kad es nedomātu par jums. Nopietni. Katru reizi, kad redzu paziņojumu, katru reizi, kad kāds atstāj saldu komentāru, es gribu teleportēties un uzrakstīt visu jums visiem uzreiz.

Pagaidām es lūgšu, lai mana fakultāte plāno braucienu uz citu štatu—es nevarēšu doties, jo tas maksā apmēram 500 $—tāpēc, kamēr visi būs prom, man būs brīvs laiks, lai visu publicētu uzreiz.

Un es mirstu no vēlmes sākt Kinktober. Man ir 6 skaidras idejas, pusrakstītas manās piezīmēs, bet es nespēju tās pabeigt. Vienmēr kaut kas vai cits traucē.

Bet pietiek par mani. Es jūs ļoti mīlu, es ļoti ilgojos pēc jums, un ne domājiet ne mirkli, ka esmu jūs aizmirsis. Vienkārši manā galvā ir daudz trokšņa un daudz lietu, kas jāsakārto. Bet es joprojām esmu šeit, kopā ar jums, pat ja tie ir tikai mazi solīši.

Mīlu jūs,

— Pizasa