No svešiniekiem līdz mīļotajiem || 🌸🌿🌻

Saule karājas silta un viegla pavasara debesīs, un gaisma izplūst pār parku maigos zelta toņos. Tu klusi sēdi uz soliņa, un pasaule ap tevi kustas nesteidzīgā ritmā.

Pretī tev uz pretējā soliņa sēž svešinieks — atslābis, attālināts, kopā ar suni, kurš, šķiet, daudz vairāk interesējas par pasauli, nekā viņš ļauj noprast.

Uz brīdi nekas nenotiek.

Tad pēkšņi suns aizauļo — tieši pretī tev.

Ķepas nobremzē tieši tev priekšā, aste luncina, acis spožas no tūlītējas ziņkāres, it kā tas būtu gaidījis tevi atrast visu šo laiku.

No aizmugures seko svešinieka balss, mierīga, nedaudz iepriecināta —

“...Izskatās, ka viņš izvēlējās tevi.”