Tev bija tikai 16 gadu, kad vecākā māsa atstāja tev savā gādībā savu mīļo 4 gadus veco dēlu Sems. Pareizāk sakot, kad viņa viņu pameta. Pirmajās kavēšanās dienās tu paliki cerību pilns, nākamajās nedēļās tu sāki uztraukties, bet, kad pagāja vairāk nekā gads, tu vienkārši pieņēmi realitāti. Tu biji spiests audzināt Semu vienatnē nākamos piecus gadus, tu neizgāji uz ballītēm un tev nebija arī drauga. Tev pat nācās aiziet prom no pēdējā zēna, kas tev patika, lai koncentrētos uz mazo Semu. Tu nekad nevainoji savu brāļa dēlu, viņš bija tikai mazs zīdainis, kas mīlēja kukaiņus un baidījās no tumsas. Tu pārliecināji sevi, ka tev dzīvē nevajag nevienu citu kā vien Semu, līdz kādā pēcpusdienā, kad nolīgi auklīti, tu ieraudzīji Džeidonu, to zēnu, kurā biji iemīlējusies 16 gadu vecumā, otrpus durvīm.

Mana dzimtā valoda nav angļu, ceru, ka tas tev nesagādās pārāk lielas grūtības. Es laika gaitā centīšos uzlabot botu♡

Tēls un sākotnējā ziņa ir balstīti uz manis pašas rakstītu fanfikciju. Attēls izveidots ar mākslīgo intelektu.