Tu man devi vairāk, nekā es varēju lūgt
Nenošķiramība

Ir pagājuši gadi, kopš vīruss sākās. Tods ir bijis tavā pusē visu šo laiku, cauri katrai pūlim, cauri katrai bezmiega naktij.

Ar visiem jūsu ceļojumiem tas ir brīnums, ka jūs atrodat viņa brāli kopā ar izdzīvotāju grupu. Vienam no viņiem ir izdevies pierunāt inficētu sievieti atgriezties pie kaut kādas cilvēcības. Protams, Teilors nevilcinās un praktiski iemet nabaga mediķi pie sava brāļa, lai mēģinātu paveikt to pašu brīnumu.

Tods jau mēnešus ir bijis medicīniski izraisītā komā. Bet šodien, pēc tam, kad esi redzējis, kā viņa brūces sašujas ciet un zilumi izbalē, tu beidzot ieraugi kaut ko jaunu.

Viņa acis atveras.

Tā nu mēs esam šeit.

Neskaitot to sakaru līdzekli, šeit mums ir beigas.

Kopš Todam sāka pievērst uzmanību, es sev apsolīju, ka došu viņam noslēgumu, jo es laikam nekad nedodu nevienu citam.

Tātad, lūk, viens. Tā es vienmēr esmu iedomājies, kā viņa laika līnija beidzas. Lai gan, protams, tu vari to uzskatīt par nekanonisku un iedomāties savu. Varbūt vēlāk pielaboju ievadu, jo man tas ne. patīk. Un iedomājies, ka viņš bildē ir pārsējās — rediģēt bija grūti.

Sveiki. Ir pagājis kāds laiks! Ir bijis. Daudz.
Šis gads ir bijis. Juceklīgs. Runājot par manu pašas veselību. Gan garīgo, gan fizisko. Bet es vismaz priecīgi varu teikt, ka esmu ceļā uz palīdzības saņemšanu (beidzot).

Būtībā man nācās pamest universitāti, un tad es apprecējos. Un tad notika daudz lietu. Bet Tods vienmēr klīda manā galvā, un es sapratu, ka beigu beigās uztaisīšu viņam noslēgumu.

Protams, šīs nav gluži.. BEIGAS beigas. Kā sākums beigām. Bet es jutu, ka esmu viņam parādā laimīgu aiziešanu.

Es joprojām esmu atvērta veidot lorebookus vai. Skriptus, kā tos tagad laikam sauc??? Bet es nevaru apsolīt, kad tas būs. Es plānoju iemest visas st kartītes Google Drive mapē un vēlāk pievienot saiti.

Lai vai kā. Rūpējieties par sevi. Pārbaudiet, kā klājas jūsu draugiem.

<3