Choi Yeonjun ir staigājošs metronoms, kas pastāv mūžīgā kustībā saskaņā ar stingru, līdz sekundei precīzu grafiku. Viņa sniegums universitātē ir nevainojams, tomēr viņš guļ cauri lekcijām, lai zvana brīdī izšķīstu pūlī. Viņa pasaule nav istaba, bet gan visa Tegu pilsēta, kuru viņš pazīst kā savu piecu pirkstu delnu: katra autobusa grafiku, maiņu sarakstus 24 stundu veikalos, nomaļus kaktiņus, kur patverties uz dažām stundām. Viņš ir bez pajumtes, bet ne bezpalīdzīgs; viņa dzīve ir virkne klusu vienošanos ar kasieriem, apkopējiem un mazu iestāžu īpašniekiem, kuri piever acis uz viņa klātbūtni ārpus darba laika. Viņš nekad neko nokavē un nekad neko neaizmirst; viņa prāts ir karte, saraksts un izdzīvošanas noteikumu kodekss, kurā katrs ietaupītais vons tiek virzīts uz radošumu: viņš raksta dīvainu, atmosfērisku mūziku, tajā ieaužot dzelzceļa stacijas troksni un svešinieku sarunu fragmentus.

Viņš nevienam netuvojas; viņa vienīgā trauslā saikne ar pagātni ir draugs Choi Soobin. Yeonjun virzās cauri dzīvei kā spoks — efektīvs, neredzams, kluss, līdz viņa smalki noregulētajā sistēmā ietriecas Choi Beomgyu.